Janka neizpratnē par latviešu valodas neprasmi
Tirgus ir vieta, kur satiekas visdažādākie cilvēki. Pirms desmit gadiem "4. studija" raudzīja – kā notiek komunikācija starp pircējiem un pārdevējiem. Kādā valodā viņi sarunājas?
Sižeta galvenā varone pirms 10 gadiem bija Janka no Jaunzēlandes, kura Latvijā atradās skolēnu apmaiņas programmas ietvaros un jau divu nedēļu laikā bija apguvusi vismaz 100 vārdus un 80 teikumus. Diemžēl Centrāltirgū pārdevēji ar viņu nerunāja latviešu valodā.
"Man atbild krievu valodā, un es neko nesaprotu," sacīja Janka. "Kāpēc liela daļa cilvēku Latvijā nemācās latviešu valodu?" vaicāja jauniete.
Viens no pārdevējiem tolaik krievu valodā "4. studijai" atteica: "Man kaut kā nevajadzēja [iemācīties latviešu valodu]."
VVC pirms desmit gadiem atzina, ka pārdevējus, kas ar klientiem komunicē krievu, ne latviešu valodā, centrs sauc pie administratīvās atbildības. Vaicāta, vai tas ko maina, VVC pārstāve tolaik atzina: "Tāda pētījuma mums nav, bet atsevišķās vietās ir uzlabojušies šie rādītāji."
Centrāltirgū arvien daudz sazinās krievu valodā
Bet vai tiešām situācija, piemēram, Centrāltirgū, tagad, pēc 10 gadiem, ir uzlabojusies? Un visi pārdevēji var sarunāties latviešu valodā? To "4. studija" devās noskaidrot uz Rīgas Centrāltirgu.
"4. studija" uzrunāja kādu apavu tirgotāju, kurš atzina, ka latviešu valodā nerunā, lai gan Latvijā nodzīvojis ilgu laiku. Tiesa, žurnālistes latviešu valodā teikto viņš, šķiet, saprata, bet lielākoties saziņa notika žestu un ķermeņa valodā. Līdzīgi komunikācija notika ar kādu cepuru tirgotāju un citiem.
"Šos pārkāpumus mēs konstatējam nemitīgi. Līdz ar to situācija šķietami uzlabojas un ir mainījusies.
Tomēr ir jomas, kurās mēs konstatējam pārkāpumus, un tirdzniecība ir viena no tām līdztekus apkalpojošajai sfērai kopumā,"
atzina VVC Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe.
Mazliet cita situācija ir dārzeņu stendos, kur pārdevēji brīvi runā gan latviešu, gan arī krievu valodā.
VVC saņem ne mazumu pircēju sūdzību
Lai arī šāda situācija tirdzniecībā ir ikdiena, kad pārdevējs saprot latviski sacīto, bet atbild krievu valodā, VVC to nespēj novērst un reaģē uz pircēju iesniegtajām sūdzībām, kuru nav mazums.
"Ja mēs konstatējam, ka kāda persona, veicot savus profesionālos pienākumus, nelieto valsts valodu atbilstoši noteiktajam apjomam, mēs uzsākam administratīvā pārkāpuma procesu, kura ietvaros piemērojam administratīvo sodu," skaidroja Rēķe.
Tiek izteikts brīdinājums vai naudas sods no 35 līdz 700 eiro.
Cilvēkam, strādājot tirdzniecībā, jāspēj komunicēt vidējā līmenī, kas nozīmē – jāprot sazināties vienkāršos teikumos par tematiem, kas skar preču izcelsmi, sastāvu un cenu.
"Attiecībā uz personām, kuras, iespējams, pirms tam nelietoja valsts valodu, to jau ir apguvušas. Vairāk problēmas ir tiem cilvēkiem, kuri ierodas mūsu valstī uz īsu brīdi un nav motivācijas apgūt valsts valodu. Jo tie, kuri vēlas šeit palikt, apgūst valodu, un tā situācija uzlabojas," klāstīja VVC pārstāve.
"4. studija" gan pārliecinājās, ka Rīgas Centrāltirgū arī pēc 10 gadiem situācija valsts valodas lietošanas ziņā joprojām nav tas spožākais labais piemērs.
