Jāgaida mēnešiem garā rindā
Uz tikšanos ar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu "4.studija" Kristīne ierodas pa ceļam pie mammas, kura atrodas vispārējā tipa pansionātā netālu no Auces. Garo un sarežģīto birokrātisko procedūru Rīgas Sociālajā dienestā mazliet atviegloja apziņa, ka galvaspilsētas pašvaldība par uzturēšanos pansionātā sniedz ikmēneša līdzfinansējumu līdz 500 eiro mēnesī. Septembrī, ievietojusi mammu pansionātā, Kristīne uzreiz sāka kārtot pabalstu.
"Pabalsts tika piešķirts janvārī. Milzu ceļš līdz tam, kamēr es tos papīrus dabūju. Viņa jau tajā pansionātā atradās. Man bija jādabū atļauja, lai viņa drīkstētu atrasties pansionātā, kur jau viņa atradās trīs, četrus mēnešus," stāstīja Kristīne.
Tātad tūlīt būs pagājuši deviņi mēneši, kā pabalsts piešķirts, tomēr viņa joprojām to nav saņēmusi. Pansionāta izmaksas nosedz 85% no mammas minimālās pensijas, pārējo – 800-900 eiro mēnesī – meita piemaksā pati.
"Šobrīd situācija ir tāda, ka es strādāju, lai samaksātu mammai pansionātu," atzina Kristīne.
Savukārt Liene kārtojusi dokumentus, lai uz pansionātu var pārcelties bijusī vīramāte, jo ir viņai vienīgā radiniece, kas var par seniori parūpēties. Vīramātes pensija nav maza, tomēr arī Lienei jāpiemaksā paliela summa.
"Tad, kad es iesniedzu dokumentus, man teica, ka pašlaik saņem finansējumu tie, kas ir oktobrī iesnieguši. Tātad jūnijā saņem tie, kas iesnieguši pagājušā gada oktobrī. Tagad, kad es interesējos, kuri mēs esam, izrādās, ka uz šo finansējumu mums jābūt gataviem gaidīt gadu," atklāja Liene.
Arī Kristīne interesējusies Labklājības departamentā, kāpēc viņa joprojām nesaņem solītos 500 eiro. Turklāt, kārtojot dokumentus, sociālā darbiniece nav brīdinājusi, ka līdzmaksājums nebūs pieejams uzreiz. Tomēr Kristīne uzzinājusi tikai to, ka rindā ir 66.
Visas vajadzības nevar apmierināt
Rīgas domē (RD) skaidroja – neviens, kurš ievietojis piederīgo pansionātā, nevar cerēt uz tūlītēju pašvaldības finansējumu.
"Šobrīd situācija vistiešākajā mērā ir saistīta ar finansējumu, finansējuma ierobežojumu, ka mēs nevaram apmierināt visu iedzīvotāju vajadzības pēc ilgstošās sociālās aprūpes attiecībā pret to finansējumu, kas ir pieejams budžetā. Tāpēc
veidojas gaidīšanas rinda tieši uz finansējumu. Tas nozīmē – tie vairs nav divi, trīs mēneši, kas būtu tāds samērīgs gaidīšanas princips, bet šobrīd tas ir jau daudz ilgāk,"
stāstīja RD Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieka vietniece Ruta Klimkāne.
Tomēr Labklājības departamenta pārstāve negrib ticēt, ka sociālais darbinieks, formējot dokumentus, Kristīni nebūtu informējis, ka uz naudu nevar cerēt uzreiz, tiklīdz kā seniors iestājas pansionātā. Klimkāne sola pievērst uzmanību, lai sociālo pakalpojumu administrēšanā tiktu sniegta izsmeļošāka informācija.
Esot cerība, ka septembrī situācija no jauna tiks izvērtēta un esošā finansējuma ietvaros līdzmaksājumu skaits mēnesī palielināsies. Tomēr visiem, kas pēdējiem finanšu spēkiem sedz savu piederīgo uzturēšanos pansionātā, jāņem vērā, ka
nauda netiek izmaksāta ar atpakaļejošu datumu.
Tātad līdzekļi, kas aprūpes iestādei samaksāti, gaidot pašvaldības līdzfinansējumu, tuviniekam netiek kompensēti.
Sabiedrības novecošanās, dzīves ilguma palielināšanās, cenu kāpums – šie un vēl daudzi citi faktori liek domāt, ka nākotnē senioru uzturēšanās pansionātā kļūs arvien dārgāka. Ar lielākām izmaksām jārēķinās gan pašvaldībām, gan piederīgajiem.
