Krievu valodas izplatība Latvijā ir pārāk liela un rada apdraudējumu valsts drošībai, tā trešdien, 7. jūnijā, Saeimas Mandātu komisijas sēdē uzsvēra projekta autori. Tāpat liela problēma esot latviešu jauniešu, kuri neprot krievu valodu, diskriminācija darba tirgū.
"Latvieši paši savā valstī nevar iztikt bez krievu valodas. Vai tas nav apkaunojums?" vaicāja iniciatīvas pārstāve Rudīte Kalpiņa.
Iniciatīvas autoru sagatavotajā likumprojektā paredzēts, ka latviešu valoda būtu obligāta publiskajā un darba vidē. Likums paredzētu, ka sabiedrībai nozīmīgu komersantu saziņā ar klientiem valsts vai pašvaldības iestādei būs aizliegts papildus valsts valodai izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda.
Saeimas Juridiskā biroja konsultante Lilita Vilsone norādīja, ka Latvijā jau ir spēkā likums par valsts valodu un otra likuma pieņemšana nav atbalstāma.
Komisijas sēdē izskanēja, ka tā ir politiskā izšķiršanās, vai tiek atbalstīts iniciatīvas autoru mērķis. Ko darīt ar sagatavoto projektu, tas ir juridiskās tehnikas jautājums.
"Ir kaut kādi soļi sperti, bet ir tikai normāli, ka mēs ik pa brīdim veicam revīziju, lai Latvija kļūtu latviskāka," norādīja Saeimas Mandātu komisijas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība).
Pret iniciatīvas skatīšanu Saeimā bija "Stabilitātes" un divi "Latvija pirmajā vietā" (LPV) deputāti.
"Šajos apstākļos skatīt šādus jautājumus, es redzu kaitniecību. Valsts valodas likums ir gana labs, lai mēs turētu latviešu valodu cieņā," uzskata Saeimas Mandātu komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).
Saeimas komisija lēma sākt likumprojekta izskatīšanu un to nodot Izglītības komisijai. Gala lēmums būs vēl jāpieņem Saeimai.