Panorāma

Mūžībā devusies folkloriste Helmī Stalte

Panorāma

Kurzemē notiek vērienīgas militārās mācības

Krāpnieki nerimstas – šogad izkrāpti 3,2 miljoni

No iedzīvotājiem šogad izkrāpti gandrīz 3,5 miljoni eiro; populāras ir viltus investīciju platformas

Šā gada laikā no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti jau gandrīz 3,5 miljoni eiro, bet Valsts policijā pieļāva, ka nodarītie zaudējumi ir vēl lielāki. Kādas krāpšanas shēmas tagad modē?

Vislielākos finansiālos zaudējumus pēdējo mēnešu laikā panākuši krāpnieki, kuri izveido viltus investīciju platformas. Viens no populārākajiem piemēriem – viltota tiešraide ar Īlonu Masku ar it kā iespēju investēt viņa atbalstītā kriptovalūtā. Šādā veidā tiek apkrāpti mazāk cilvēku, bet izkrāptās summas ir ļoti lielas.

Valsts policijā norādīja – lai investētu pēc iespējas vairāk, cilvēki mēdz pat ņemt kredītus. Uz šiem krāpšanas mēģinājumiem visbiežāk uzķeras cilvēki vecumā līdz 40 gadiem. 

Tomēr vispopulārākais veids paliek nemainīgs – telefona zvani iedzīvotājiem, krāpniekiem uzdodoties par jebko, kam upuris varētu uzticēties.

Policijā atzina – upuris var būt jebkurš. 

"Pastāv dažādi aizspriedumi. Šie cilvēki nekādā veidā nav mazāk gudri kā visi pārējie. Mēs esam mēģinājuši noskaidrot profilu. Jūs būtu pārsteigti, cik tur daudz cilvēku ir ar augstākajām izglītībām, doktora grādiem. Formālai izglītībai un IQ nav nekāda sakara ar to, vai cilvēks kļūs par upuri vai nē," sacīja Valsts policijas Prevencijas nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

Ar zvanu palīdzību šogad Latvijā izkrāpti jau 1,7 miljoni eiro, viltus finanšu platformās zaudēti 1,2 miljoni eiro, bet kopā ar citiem krāpšanas veidiem – gandrīz 3,5 miljoni. Patiesā summa, visticamāk, ir lielāka, jo visbiežāk tiek izkrāptas mazākas summas, par kurām policijai netiek ziņots. 

"Ja krāpnieks no katra no mums izkrāpj 50 eiro, tad tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāte katru šo gadījumu saskaitīt un salikt kopā, un vērsties pie citas valsts, lai aizietu noskaidrotu – tas faktiski nestrādā. Un tas ir tas, ko krāpnieki lieliski izmanto," atzina Valsts policijā.

Arī SEB banka nesen eksperimentā pārliecinājās, cik pārliecinoši ir krāpnieki telefonsarunās. Kad nauda no konta pazudusi, atgūt to ir grūti. Bankā norādīja, ka viltus investīciju platformās cilvēki mēdz turpināt ieguldīt ilgstoši un neņem vērā arī bankas brīdinājumus. 

"Mēs pat bieži vien redzam šos gadījumus un uzrunājam klientu. Bet klients ir apvārdots, viņš vēlas nopelnīt, viņam šķiet, ka viņš ātri tiks pie vieglas naudas, un mūsos neklausās. Un pārmet mums vēlmi pašiem nopelnīt uz tā rēķina. Tā tas apburtais loks veidojas," paskaidroja SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.

Īsas un vienkāršas atbildes uz jautājumu, kā lai šo risina, policijai nav. Apturēt krāpniekus, kuri atrodas ārzemēs, varētu vieglāk, pilnveidojot sadarbību ar citām valstīm. Bet, ja tās ir ārpus Eiropas, to izdarīt ir īpaši grūti, un noziedznieki tiek sodīti reti. Tikmēr iedzīvotājiem policija atgādina – būt uzmanīgiem, neuzticēties svešiem zvanītājiem, lai par ko viņi uzdotos, neizpaust bankas piekļuves datus un, ja kāds piedāvājums izklausās pārāk labs, lai būtu patiesība, visticamāk, tas nav īsts piedāvājums. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti