Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts") veica aptauju, kur uz šī gada februāri tika aptaujātas 335 vispārējās izglītības iestādes.
Pēc Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem, šajās iestādēs bija gandrīz 360 brīvas vakances. Savukārt faktiski pedagogu vakances izglītības iestādēs bija 410. Batņa stāstīja, ka faktiskās vakances skolas nenorāda, jo baidās atklāt patieso rezultātu, bet, ņemot vērā, ka Latvijā ir 617 vispārējās izglītības iestādes, viņaprāt, trūkstošais pedagogu skaits varētu būt divreiz lielāks.
Pēc aptaujas rezultātiem prognozē, ka lielākais pedagogu trūkums varētu būt latviešu valodas, literatūras un matemātikas priekšmetos, kur attiecīgi katrā no tiem būšot brīvas vairāk nekā 100 vakances.
Visvairāk pedagogu vakanču uz 1. septembri prognozē Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī un Jelgavā, kā arī Preiļu un Siguldas novados.
Batņa uzsvēra: ja brīvās vakances neaizpildīs – pedagogu pārslodze saglabāsies.
"Būtiski ir stiprināt atbalstu pedagogiem – veselības apdrošināšana, sabiedriskais transports, bet ļoti daudzi akcentēja, ka pedagogiem lielu laiku paņem komunikācija ar vecākiem, ka ir nepieciešams kāds normatīvais regulējums: pedagogs-vecāks-skolēns, jo tas arī mazinās to skolotāja stresu komunikācijā vai ieliks robežas. Un, starp citu, ļoti būtiska ir arī mentora nodrošināšana jaunajiem pedagogiem izglītības iestādēs, lai šis jaunais pedagogs saredz atbalstu no skolas," sacīja deputāts.
Ieteikumiem piekrīt arī Latvijas Studentu apvienība, kas ir runājusi ar studentiem – topošajiem pedagogiem, lai saprastu iemeslus, kāpēc studenti nevēlas strādāt par skolotājiem.
"Mēs esam parunājuši ar pedagoģijas studentiem, kur lielākā daļa strādā arī skolā paralēli savām studijām. Ļoti liela daļa strādā jau no 1. kursa, un, kā viņi paši norāda, – tā ir ļoti liela problēma, jo ir augsta slodze.
Viņiem nav pietiekams atbalsts studiju laikā – šī pāreja no studijām uz skolu ir liela, nepieciešams pielāgoties.
Jaunie pedagogi saskaras ar mobingu skolā no savu vecāko kolēģu puses, kas uzskata, ka tas, kā viņi dara, ir vispareizāk, un nedod Dievs, ir kāda jauna iniciatīva. Pirmajos gados skolā pedagogi tiek pārslogoti, kā arī trūkst atbalsta mentoringa sistēmas," skaidroja Latvijas Studentu apvienības prezidente Liene Levada.
Arī Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka šī ir kompleksa problēma, ko nav vienkārši risināt, taču jau šobrīd tiek strādāts pie tā, lai jaunos pedagogus piesaistītu.
KONTEKSTS:
Nesakārtots darba grafiks, nepietiekams atalgojums, mācību materiālu trūkums – daļa iemeslu pārtraukt darbu skolā. Daļa skolotāju arodu pamet neilgi pēc stāšanās amatā. Izpaliekot paaudžu nomaiņai skolotāju vidē, aktuāls ir pedagogu trūkums. Cik daudz skolotāju Latvijā trūkst, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neapkopo, jo šie dati esot pārāk mainīgi. Mazināt vakanču skaitu un nodrošināt pedagogiem pilnas slodzes darbu, līdz ar to ceļot arī algas un profesijas prestižu, ministrija cer, sakārtojot skolu tīklu.
Bet dati liecina, ka tuvāko piecu gadu laikā būs jānomaina katrs otrais skolotājs.
