ĪSUMĀ:
- Jau vairākus gadus pastāv prakse – līdz ar ministriju vadību maiņu mainās valdes locekļi ostās.
- Sprindžuks nevar gludi nomainīt līdzšinējo Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju Viesturu Zepu.
- Uz Rīgas brīvostas valdi Sprindžuks virza partijas biedru Edgaru Štelmaheru.
- Iecerētajās Rīgas brīvostas valdes izmaiņās "rodas normatīvā regulējuma iztrūkums".
- Ostas nolikums paredz – valdes locekļus ieceļ uz 5 gadiem; Zeps tik ilgi amatā vēl nav bijis.
- Vairākas ministrijas izmaiņām neiebilst, bet Tieslietu ministrija gan iebilst.
- Tieslietu ministrija lūgusi VARAM skaidrojumu, lai saprastu nomaiņas procesu.
- Sprindžuks ir pārliecināts, ka valdība valdes locekļu nomaiņu atbalstīs.
- Pret satiksmes ministra kandidāti Liepājas SEZ iebilduši nozares uzņēmēji.
- Jautājumi par kandidātiem vēl ir saskaņošanas procesā starp ministrijām.
- Premjers sagaida kandidātus, kuru kvalifikācija atbilst veicamajiem pienākumiem, nodrošinot labu pārvaldību ostu vadībā.
- Kariņa ieskatā valdes locekļus ostās būtu nepieciešams meklēt atklātos konkursos.
Jau vairākus gadu desmitus pastāv prakse, ka, mainoties politiskajai vadībai ministrijās, tiek mainīti valdes locekļi lielākajās ostās. Un bieži tiek izvēlēti politiski pietuvināti kandidāti.
Taču dažādu likuma grozījumu rezultātā, netipiska situācija izveidojusies Rīgas brīvostā – jaunais ministrs Sprindžuks nevar gludi nomainīt līdzšinējo Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju Viesturu Zepu ("Latvijas attīstībai"). Zepu amatam ostā 2019. gadā izvirzīja partijas biedrs, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Latvijas attīstībai").
"Es nelieku kaut kādus šofera dēlus, kas tur nāk, piedod, skaisti padzīvot," par piedāvātajiem ostu valdes locekļiem sacīja Sprindžuks. Viņš skaidroja, ka izvēlējies kandidātus ar pieredzi ostu darbā vai biznesā.
Uz Rīgas brīvostas valdi Sprindžuks virza politiskās apvienības "Apvienotais saraksts" biedru, Rīgas domnieku Edgaru Štelmaheru, uz Ventspili – Ivaru Landmani, agrāko Sprindžuka pārstāvētās Latvijas Reģionu apvienības deputātu Ventspils domē un ilggadēju Rūdolfa Meroni kontrolēto ostas uzņēmumu menedžeri.
Taču, ja Ventspils gadījumā likumā ir skaidri ierakstīts, ka ostas valdes locekļus izvirza ministri un amatā ieceļ Ministru kabinets, tad līdzīga norma, kas attiecas uz Rīgas brīvostu, pagājušajā gadā no likuma tika pilnīgi izdzēsta. Rīkojuma projekta anotācijā par Zepa atbrīvošanu un Štelmahera iecelšanu pat minēts, ka "rodas normatīvā regulējuma iztrūkums", tomēr vairākas ministrijas iecerei neiebilst.
Rīkojumu gan nav saskaņojusi Tieslietu ministrija. Tā skaidri nepasaka, ka Sprindžuks nedrīkst mainīt valdes locekļus Rīgas brīvostā, bet atzīmē, ka ostas nolikums paredz valdes locekļus iecelt uz pieciem gadiem, taču Zeps tik ilgi amatā vēl nav sabijis.
Zepa pilnvaru termiņš beidzas nākamgad. Līdz šī gada beigām būtu jāpabeidz tā sauktā ostu reforma, kurai būtu jānoregulē arī valdes locekļu iecelšanas kartībā Rīgas ostā.
Zeps vēl nevar pateikt, vai apstrīdēs valdības lēmumu par viņa atcelšanu, ja tāds tiks pieņemts. "Tieslietu ministrijas [iebildumi], kas ir bijuši, ir pietiekoši korekti, ka tā šobrīd darīt nedrīkst. Nevis nevar, bet nedrīkst. Ir, protams, vienmēr opcijas grozīt likumu, paredzēt kārtību, bet tad valdībai jāsaprot kopumā, ko viņi ir iecerējuši ar to ostu reformu," savu iespējamo atbrīvošanu komentēja Zeps.
Ministrs Sprindžuks atbildēja, ka viņam nav nekāda pienākuma Zepu atstāt amatā, un, neraugoties uz Tieslietu ministrijas iebildēm, viņš ir pārliecināts, ka Ministru kabinets valdes locekļu nomaiņu atbalstīs: "Man nav pienākums turēt brīvostā vienas caurkritušas partijas pārstāvi, kuru es nepazīstu. Man ir vajadzīgs cilvēks, kuram es varu uzticēties, kurš arī pilda kaut kādu uzstādījumus, jo abas brīvostas ir zem reorganizācijas āmura."
Lai būtu skaidrs un saprotams Rīgas brīvostas valdes locekļu nomaiņas tiesiskums, Tieslietu ministrija lūgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) sniegt papildu skaidrojumu, kāpēc izmaiņas tiek veiktas, pirms 5 gadu termiņš ir iestājies. VARAM skaidroja, ka iebildums vairāk ir formāls, nevis pēc būtības.
"Tieslietu ministrija vērsa uzmanību uz to, ka ir nepieciešams papildināt anotāciju, ievērojot to, ka tiek mainīts valdes loceklis pirms likumā paredzētā termiņa beigām. Tas ir tāds formāls iebildums, jo būtībā tas ir politiska rakstura lēmums," skaidroja VARAM parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna.
Lielo ostu valdēs paredzētas vairākas izmaiņas. Politiskas saites jauno valdes locekļu izvēlē var saskatīt arī citos gadījumos. Kopš marta Ventspils brīvostas valdē strādā ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) virzītais pašas padomnieks Andis Zariņš. Bet cits Nacionālās apvienības ministrs Vitenbergs vēlas panākt, lai Ministru kabinets amatā Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā apstiprinātu Danu Bārbali. Viņa nav Nacionālās apvienības biedre, bet ir izpilddirektora vietniece Vitenberga partijas biedra Egila Helmaņa vadītajā Ogres pašvaldībā.
Latvijas Stividorkompāniju asociācija aicinājusi Vitenbergu pārskatīt savu izvēli un Bārbales vietā virzīt piemērotu profesionāli. Taču ministrs savu lēmumu mainīt negrasās.
"Es ieteiktu varbūt žurnālistiem vērtēt visus kandidātus, kas tiek virzīti. Es esmu apzināti izvēlējies nevirzīt savus partijas biedrus, ko varbūt ir darījuši citi politiskie spēki, vai arī no saviem birojiem ir virzīti uz ostām. Man ir trīs spēcīgas juristes. Tā ir mana izvēle, un es uzskatu, ka tas ir pareizais virziens," sacīja Vitenbergs.
Tomēr, vai visi izraudzītie valdes locekļu kandidāti nonāks amatos Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās, nevar droši pateikt. Nākamās nedēļas valdības sēdē minētie jautājumi darba kārtībā nav iekļauti, tie atrodas saskaņošanā starp ministrijām.
Premjera Kariņa birojā sacīja, ka premjers sagaida tādu pārstāvju virzīšanu, kuru kvalifikācija atbilst veicamajiem pienākumiem, nodrošinot labu pārvaldību ostu vadībā. Turklāt Kariņa ieskatā valdes locekļus ostās būtu nepieciešams meklēt ar atklātu konkursu palīdzību.
Pašlaik likumā ir paredzēts, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes jālikvidē līdz gada beigām. To funkcijas jānodod jaunām kapitālsabiedrībām. Tas nozīmē, ka esošās ostu valdes – tajā skaitā jaunieceltie valdes locekļi – strādās aptuveni pusgadu, ja vien reformu neatliks.
KONTEKSTS:
Pēc ilgām un plašām debatēm vēl 13. Saeima 2022. gada februārī pieņēma grozījumus Likumā par ostām, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.
Pēc Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas deputātu iniciatīvas 36 deputāti no vairākām opozīcijas partijām pieprasīja parakstu vākšanu referenduma rīkošanai pret grozījumiem. Taču parakstu vākšanā saņemti 7215 paraksti, kas ir nepietiekami likuma nodošanai tautas nobalsošanai.
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) iepriekš izteicās, ka ostu reformas termiņš jāpagarina. Vēlāk 14. Saeima līdz 2023. gada 31. decembrim pagarināja termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai.
