Daudzi Krusta ceļa dalībnieki Latvijas Televīzijai atzina, ka bez šī pārdomu un liecību pilnā notikuma viņu Lieldienu laiks vairs nav iedomājams.
Gājiens sākās pulksten 11 pie Svētā Jēkaba katedrāles un pulcēja prāvu dalībnieku skaitu. Pēc tam gājiena dalībnieki virzījās pa Vecrīgas ielām un laukumiem, paredzot astoņas apstāšanās vietas.
Apstāšanās vietās jeb stacijās, kur cilvēki izdzīvoja Jēzus krusta ceļu un mokas, ticīgie dalījās arī savos pieredzes stāstos.
Simbolisko krustu nesa Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un citu valstu bruņoto spēku karavīri. Tāpat Krusta ceļa laikā tika aizlūgts par mieru un karadarbības pārtraukšanu Ukrainā.
Gājiena dalībnieki Marks un Daniela vēl ir maziņi. Bet viņu vecāki atzina, ka dalība Krusta ceļā būs viņu ģimenes tradīcija. "Pārdomām pilns... arī par mīlestību, cik daudz mums mīlestības ir katru dienu, vai esam pietiekoši labu un ko varam mainīt. abiem pašiem," sacīja vecāki.
Par ko turpinām domāt, satraukties un dusmoties?
Cik bieži esam laipni pret pilnīgi svešiem, bet visu savu nogurumu un dusmas, mājās pārnākuši, izgāžam uz pašiem tuvākajiem. Šie un citi jautājumi tiek uzdoti šī gada krusta ceļā, kura vadmotīvs ir mīlestība.
Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs norādīja: "Esam vairākas konfesijas kopā, arī Spānija, Itālija un Polija, no dažādām konfesijām un kārtām. Visi vienā garā. Un mēģinām iedziļināties Lielās Piektdienas noslēpumā."
Šogad Krusta ceļā jūtama armijas klātbūtne un tāds ir arī mērķis – parādīt, cik cieši, plecu pie pleca, sabiedroto karavīri ir kopā ar mūsējiem.
NBS kapelāns Zigmārs Atvars pauda: "Tas ir labi, ka Latvijā mums ir pārstāvēti dažādu valstu karavīri, un arī šajā gadā arī starptautisko spēku karavīri veic šo funkciju."