ĪSUMĀ:
- 220 miljonus eiro vērtajā iepirkumā par pārtikas iegādi NBS atklāj pārkāpumus.
- Pretendentiem nesaprotami mainītas kvalifikācijas prasības.
- Pretendentiem nenoteica minimālo 3 gadu apgrozījuma prasību.
- Līguma summa vispār neatbilst NBS budžetam.
- Pret iepirkumā iesaistītajām amatpersonām sāk dienesta pārbaudi.
- Divas amatpersonas varētu atstādināt uz pārbaudes laiku.
- Ar uzvarētāju, ēdināšanas uzņēmumu "Zītari LZ" pašlaik līgumu nelauzīs.
- Pabriks to sauc par pārspīlējumu ar politiskiem mērķiem.
Vēl pirms dažiem gadiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem bijusi pārāk sadrumstalota pārtikas piegāžu sistēma. Turklāt neviens no 130 līgumiem nenodrošināja, kā pārtiku piegādāt iespējamā kara laikā.
Tādēļ Aizsardzības ministrija vēlējusies izveidot centralizētu sistēmu. 220 miljonus lielajā iepirkumā uzvarēja Rojā reģistrēts uzņēmums, kas pakalpojumu sniegtu turpmākiem pieciem gadiem.
Iepirkums sabiedrībā raisīja daudz jautājumu. Turklāt komisijā darbojies tā laika aizsardzības ministra Arta Pabrika no "Attīstībai/Par!" biroja darbinieks.
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības otrdien, 7. martā, medijus informēja, ka, pārbaudot iepirkumus, atklāti pārkāpumi.
Pretendentiem nebija pat noteiktas minimālās prasības, cik transportu vienību un cik noliktavu būtu nepieciešams, lai apkalpotu visu armiju. Iepirkumu izsludināja, meklējot pārtikas loģistikas uzņēmumu, kas būtu kā starpnieks starp ēdinātāju un armiju, bet beigu beigās uzvarējis ēdinātājs.
Tāpat "iepirkumu komisija nenodrošināja vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem konkursa dalībniekiem", norādīja ministre.
"Vēloties iepirkt loģistikas pakalpojumus, ir iepirkts ēdināšanas pakalpojums.
Iepirkuma procedūras laikā ir nesaprotami veiktas izmaiņas pretendentu kvalifikācijas prasībām. Tas ļāva kvalificēties un uzvarēt pretendentam ar ēdināšanas pieredzi, bet bez tādas loģistikas pieredzes," sacīja ministre.
Ministrija arī noskaidrojusi, ka plānoto līguma summu valsts nevarētu atļauties.
"Līgumā norādītā plānotā līguma summa neatbilst Nacionālo bruņoto spēku budžetā iekļautajām summām.
Skaidrs, ka pasūtītājam bija jānoskaidro un arī jāsaņem apstiprinājums, vai līgumā norādītā kopējā summa vispār ir pieejama valsts aizsardzības budžetā. Tiks lemts arī par konkrētu amatpersonu atstādināšanu uz dienesta izmeklēšanas laiku. Runa varētu būt par divām amatpersonām, bet citu amatpersonu atbildība tālāk tiks ļoti detalizēti vērtēta," informēja Mūrniece, nenosaucot konkrētās amatpersonas.
Mūrniece gan pauda, ka lietu tālāk skatīs tiesībsargājošās iestādes.
Savukārt ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons sacīja, ka par 220 miljonus vērto iepirkumu uzzinājis no medijiem.
"Iepirkuma komisijai jāvadās pēc iepirkuma plāna, kas paredzēja attiecīgi uz nākamajiem pieciem gadiem astoņus miljonus [eiro]. Tajā brīdī, kad iepirkuma komisija izlēma slēgt līgumu par šādu summu, iepirkuma komisijai bija jāinformē gan bruņoto spēku apvienotais štābs, gan ministrija un jāprasa atļauja, vai šāda summa budžetā ir pieejama, un attiecīgi – vai līgums tālāk vispār ir slēdzams. Gadā sistēmā kopumā ir aptuveni 200 iepirkumu. Mēs nevaram katram izsekot līdzi," sacīja Garisons.
"Man nav kristāla bumba, lai es uzzinātu. Kopumā sistēmā gadā ir ap 200 iepirkumu. Un mēs nevaram katram izsekot līdzi. Tāpēc ir atbildīgas amatpersonas, kurām jāvadās pēc iepirkuma plāna," sacīja Garisons.
Pārbaudē par iepirkumu arī konstatēts, ka, piemēram, pretendentiem nebija noteiktas 3 gadu minimālā apgrozījuma prasības, bet mainītas kvalifikācijas prasības ļāva uzvarēt ēdināšanas uzņēmumam "Zītari LZ", nevis kādam citam uzņēmumam, kuram ir pieredze loģistikā.
Līgumu ar uzņēmumu gan pašlaik nelauzīs, bet pārbaudes turpināsies. Mūrniece uzvēra, ka gribētu redzēt detalizētāku izvērtējumu šim līgumam.
Vai šis skandāls apdraud valsts drošību, Mūrniece atbild izvairīgi. "Iepirkumu bija plānots veikt pēc aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma. Tas nozīmētu, ka tas jāīsteno pēc regulējuma, kas paredz arī drošības pārbaužu veikšanu attiecībā pret konkrēto uzvarētāju šajā iepirkumā. Diemžēl arī no šīs prasības konkrētā iepirkuma komisija atteicās," sacīja Mūrniece.
Papildu pārbaudes valsts veiks tuvāko dienu laikā. Savukārt, lai tādi gadījumi turpmāk nenotiku, ministre uzsver, ka valstij jāstiprina uzraudzība.
Pabriks to sauc par pārspīlējumu ar politiskiem mērķiem
Līguma un iepirkumu komisijas darbības detaļas ministrijā neatklāja. Neizpaust tās lūgusi kāda tiesībsargājošā iestāde, skaidroja ministrijā.
Uz jautājumu, vai iespējamo vainīgo vidū politiska atbildība gulstas uz bijušā ministra Arta Pabrika ("Latvijas attīstībai") pleciem – arī atbild izvairīgi, bet ne noliedzoši.
"Es gribu teikt tā – visi materiāli ir nodoti tiesībsargājošajām iestādēm," sacīja Mūrniece.
Artis Pabriks otrdien skaidroja, ka par pārtikas iepirkuma norisi neko nav zinājis. Arī līgumu nav redzējis ne tad, ne tagad. Viņa vērtējumā – ministrijas paustais, visticamāk, ir pārspīlējums ar politiskiem mērķiem.
"Bija apsūdzības par CVRT iepirkumu no Lielbritānijas, kur šodien pat briti un ukraiņi pasaka, ka ļoti laba tehnika. Bija apsūdzības par līgumu ar "Patria", ka kaut kas nav labi. Beigās izrādās, ka viss ir ļoti labi. [..] Šajā konkrētajā gadījumā viena no problēmām ir tā, ka parādās šie 220 vai 330 miljoni, kas īstenībā ir viltus ziņa. Jo nekad par tādu naudu nekas nav bijis pārtikā iepirkts. [..]
Es nezinu, kāpēc tas cipars ir tur. Ja es būtu zinājis, es nebūtu to pieļāvis," pauda Pabriks.
Iepirkuma komisijā bija arī Pabrika biroja pārstāvis. Tas iepriekš radījis aizdomas, ka ministrs tomēr zināja, kas komisijā notiek un iespējams pat to ietekmē. Šādu versiju Pabriks noliedza.
"Tas, ka kāds no ministra biroja piedalās kādā no komisijām, tā ir ierasta prakse. Un tas nav Latvijā aizliegts. Tas bija viņa uzdevums, lai nebūtu kaut kādas birokrātiskas aizķeršanās. Man viņš nekad nav ziņojis ne par 220 miljoniem, ne par kaut ko citu. Es neredzu, par ko man būtu jātaisnojas," sacīja Pabriks.
KONTEKSTS:
Kāda samērā maza firma ieguvusi tiesības nodrošināt loģistikas pakalpojumus pārtikas piegādēm Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) nākamajos piecos gados. Dažus māc bažas, ka process ir negodīgs. Aizsardzības ministre pieprasījusi skaidrojumu par 220 miljonus eiro vērto iepirkumu, kurā uzvarēja uzņēmums "Zītari LZ". Ministre arī uzdevusi pārbaudīt konkursa kvalifikācijas prasības atbilstību līguma mērķim.
LETA vēstīja, ka saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju jau 31 gadu pastāvošais uzņēmums patlaban pieder Laurai Zeltiņai un advokātam Modrim Supem. Patiesais labuma guvējs ir Zeltiņa, kura ir arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze liecina, ka Supe pērn maijā partijai "Latvijas attīstībai" ziedojis 2500 eiro, vēl gadu iepriekš 2000 eiro. 2017. gadā un 2015. gadā kopumā ziedojis 10 000 eiro partijai "Gods kalpot Rīgai".
Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks jebkādu saikni ar konkursu noliedza, norādot, ka nav tajā iesaistījies.
