Eiropas Savienības Ministru padome šī gada 25. jūnijā pieņēma lēmumu pagarināt Ukrainas bēgļiem piešķirto pagaidu aizsardzības statusu līdz 2026. gada 4. martam. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā, joprojām būs pieejama aizsardzība Eiropas Savienības valstīs.

Plāno saglabāt atbalstu

Latvijā šo aizsardzību nodrošina Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, kas paredz sniegt atbalstu kara laikā. Vienlaikus daļai atbalsta pasākumu ir noteikts laika ierobežojums – šī gada beigas. Tādēļ jālemj par termiņa pagarinājumu vairākiem atbalsta pasākumiem – Ukrainas bēgļu izmitināšanai un ēdināšanai, medikamentu un medicīnisko ierīču iegādes kompensācijai, virsstundu apmaksai bāriņtiesu vai pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem.

Šo atbalsta pasākumu termiņš likumā jau trīs reizes ir ticis pagarināts.

Lai atbalstu varētu turpināt, Iekšlietu ministrija ir aprēķinājusi, ka nākamgad nepieciešamā summa ir 80 591 037 miljoni eiro. Savukārt valdība šī gada septembrī lēma piešķirt finansējumu 65 miljonu eiro apmērā.

Šāda summa piešķirta, balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi. Piemēram, no šogad pieprasītajiem 70 miljoniem eiro patlaban izlietoti 29 miljoni eiro, kas ir mazāk nekā puse. Tāpēc paredz, ka arī nākamgad piešķirtā summa būs pietiekama.

Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis stāsta, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā ieradušies nepilni 18 tūkstoši (17 871) Ukrainas pilsoņu. Vasarā ieceļotāju skaits pieaug, bet kopumā plūsma ir stabila.

Šobrīd Latvijā pagaidu aizsardzības statusā ir 46 512 ukraiņu, un ik mēnesi no jauna reģistrējas vidēji 468 Ukrainas civiliedzīvotāju.

Tiesa, lielākā daļa Latvijas teritoriju šķērso tranzītā.

"Visas atbildīgās ministrijas ir aprēķinājušas potenciālos izdevumus, pieņemot, ka nākamā gada laikā Latvijā no jauna varētu būt jauni Ukrainas civiliedzīvotāji – no 6000 līdz 8000 personu. Atbilstoši tam ir veikti aprēķini, klāt pierēķinot arī tos, kas joprojām turpina uzturēties [Latvijā]. Tuvojoties šo 65 miljonu eiro robežai, ir pamats pieņemt, ka tiks meklēti risinājumi gadījumā, ja pieņemtais budžeta apjoms sāks izskatīties kā kritisks," skaidro Bekmanis.

Atbildīgā Saeimas komisija atbalstīja šos grozījumus un steidzamības kārtā virza tos izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Valsts valodas eksāmenu sekmīgi nokārtojuši 58%

Lai arī deputāti nebija pret atbalsta pagarinājumu, tomēr vairākkārt izcēla jautājumu par to, ka Latvija turpina sniegt ukraiņu bēgļiem atbalstu, taču tajā pašā laikā neprasa mācīties latviešu valodu, kas ar laiku varot radīt dažādus drošības riskus.

• 2022. gadā mācības Latvijā uzsāka 3507 Ukrainas civiliedzīvotāji, no kuriem sekmīgi tās pabeidza 2599 personas. Šim nolūkam izlietots finansējums 1 155 131,99 eiro apmērā.
• 2023. gadā mācībās piedalījās jau 6049 Ukrainas civiliedzīvotāji, un 4378 no viņiem veiksmīgi pabeidza kursus. Izlietotais finansējums šajā gadā bija 2 839 111,30 eiro.
• Līdz 2024. gada septembrim mācībām pieteikušies 4774 Ukrainas civiliedzīvotāji, no kuriem 2046 jau pabeiguši mācības.
• Lielākā daļa apgūst valodu sākuma līmeņos: A1 līmeni – 50% dalībnieku, A2 līmeni – 35%, B1 – 11%, B2 – 3%, un C1 līmeni – 1%.

Izglītības un zinātnes ministrija norāda – šie ir dati tikai par valodas kursiem, pēc kuru pabeigšanas ukraiņiem ir iespēja kārtot valsts valodas eksāmenu. Šogad to ir darījuši 2452 cilvēki, no kuriem 58% ir veiksmīgi nokārtojuši eksāmenu kādā no valodas līmeņiem.

Savukārt Kultūras ministrija norāda, ka līdz šim nav tikusi apsvērta ideja, ka ukraiņu bēgļiem ir obligāti jākārto valsts valodas eksāmens. Tāpat ir jāņem vērā, ka cilvēki migrē un, kā rāda pieredze citās Eiropas Savienības valstīs, jebkādos kursos ir dabisks atbirums.

Šobrīd tiekot diskutēts par to, ka varētu būt lietderīgi noteikt, lai pēc A2 līmeņa apgūšanas būtu obligāti jākārto centralizētais valsts eksāmens.

To varētu noteikt tāpēc, ka A1 līmenis darba tirgū nav pietiekams, jo minimālā prasība ir A2 līmenis. Tiesa, pagaidām iecere ir vien idejas līmenī.

Jādomā ilgtermiņā

Centra "Providus" vadītāja Iveta Kažoka pauž, ka līdz šim Latvijā par ukraiņiem ir domāts tādās kā krīzes paradigmās, tāpēc ir vien likumsakarīgi, ka no dažādām iestādēm ir iespēja iegūt ļoti fragmentētu skatījumu. Galvenais mērķis šobrīd ir saprast, kādā veidā sniegt tūlītējo atbalstu, bet vienlaikus tādas skaidras atbildes, kā palīdzēt ukraiņiem pēc tam, kad vai nu karš beigsies, vai arī karš ieilgs un daļa no ukraiņiem vēlēsies palikt uz dzīvi Latvijā – nav. Šo, Kažokas ieskatā, vajadzētu politiķiem risināt. Tāpēc "lielās bildes turētāja" neesamības problēma izpaužas jau sākotnējos datos, tostarp arī valodas apguves jautājumā.

"Ir reģistrēti vairāk nekā 45 tūkstoši ukraiņu Latvijā. Reāli statistikas pārvaldes dati un modelējumi liecina par to, ka Latvijā nav vairāk par 25 tūkstošiem ukraiņu. No viņiem milzīgs īpatsvars ir bērni. Ļoti liela daļa no ukraiņiem tiešām cenšas apgūt latviešu valodu. Mēs kā nevalstiska organizācija izveidojām ukraiņu aptauju, aptaujājām 450 ukraiņus, no viņiem absolūtais vairākums mums saka, ka viņu latviešu valodas zināšanas šobrīd ir pamata līmenī, kas ir saprātīgi tam laikam, ko viņi ir pavadījuši Latvijā," stāsta Kažoka.

Tāpat Kažoka uzsver, ka lielai daļai ukraiņu primārais atbalsts joprojām ir ļoti nepieciešams, taču vienlaikus tikpat lielai daļai ir vajadzīga arī skaidrība par to, kas ar viņiem notiks tālāk.

Tam piekrita arī biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" un citas iestādes, kā, piemēram, Tiesībsarga birojs un Latvijas Darba devēju konfederācija, uzsverot, ka

ir nepieciešama plašāka diskusija ar atbildīgajām iestādēm par to, kā no krīzes pāriet uz ukraiņu ilgtermiņa integrāciju Latvijā.

Aicinājumu atbalstīja arī deputāti. Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts") pauda, ka ir jāsaprot, vai ir vēlme palīdzēt cilvēkiem, vai nē un ka ir daudz izaicinājumu, taču nu būtu pienācis laiks domāt arī par ukraiņu integrēšanu Latvijā.