Mācības norit Zemessardzes 44. kājnieku bataljona telpās un teritorijā, kur eksperti aiz slēgtām durvīm izstrādā instrukcijas un precīzas darbības algoritmus, lai NATO spēki būtu gatavi ātri reaģēt uz pretinieku aktivitātēm. Vienā no īpaši norobežotajām teritorijas daļām nepiederošas personas neielaiž, bet citā, kur mediju pārstāvji drīkst iet, datori ir izslēgti un dokumenti noslēpti, lai novērstu jebkādas iespējas informācijai nokļūt pretinieku rīcībā.
"Apdraudējums mums visiem ir saprotams. Krievija un tās satelītvalstis ir tās, kas mums rada šo sāncensību dažādos domēnos – informācijas telpā, kiberapdraudējumos, un, protams, arī ar militāro klātbūtni un agresiju Ukrainā," stāsta Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.
Latvija par mācību vietu izvēlēta, jo austrumu kaimiņvalsts regulāri demonstrē savu spēku mūsu reģionā, kā arī, piemēram, pie Norvēģijas krastiem Ziemeļjūrā. Tieši intelektuālais pārspēks ir svarīgs situācijās, kad pretinieks ir skaitliski pārāks.
"Tas vienmēr ir būtiski – trenēt smadzenes. Jo mūsdienu karadarbības apstākļos tas, kurš spēj labāk novērtēt situāciju, ātrāk saprast, kas notiek, ātrāk pieņemt lēmumus, novedīs pie pareizas muskuļu pielietošanas," uzsver Pudāns.
Ieguvēji no šīm mācībām ir visi iesaistītie, tostarp arī spēku vadošais partneris Lielbritānija, kas komunikācijā ar kolēģiem no Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm gūst labāku izpratni par agresorvalsts radītajiem draudiem.
"Vingrinājums sniedz iespēju pilnveidot un optimizēt 10 Apvienoto reaģēšanas valstu spēku veidu dislokāciju dažādās situācijās Baltijas reģionā, lai apdraudējuma gadījumā palīdzētu pārējiem NATO spēkiem," skaidro Apvienoto reaģēšanas spēku komandieris, ģenerālmajors Toms Beitmens.
Šajā vingrinājumā, kurā piedalās aptuveni 300 ekspertu, izstrādātos algoritmus visas dalībvalstis nākotnē apņēmušās izspēlēt lauka mācībās savās mītnes zemēs. Apvienotie reaģēšanas spēki pēc Lielbritānijas iniciatīvas un tās vadībā tika izveidoti 2015. gadā, un sākotnēji to sastāvā bez Latvijas un Liebritānijas bija Dānija, Igaunija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija, vēlāk tām pievienojās arī Islande, Somija un Zviedrija.
