"Skaisti, silti, mierīgi", "Lēts nekustamais īpašums 3. straujāk augošajā valstī pasaulē" un "0 eiro par komunālajiem maksājumiem" – ar šādiem un cita veida paziņojumiem Ernests Rieksts sociālajos tīklos uzrunā cilvēkus, lai tie iegādātos zemi Fidži Salu Republikā, kas atrodas aptuveni 15 000 kilometru attālumā no Latvijas – tālu aiz Austrālijas.
Pirms nepilniem diviem gadiem Ernests Rieksts radīja projektu "Jaunlatvija". Tā mērķis bija izveidot jaunu valsti, aicinot latviešus nopirkt zemesgabalu Fidži, pārvākties un sākt tur dzīvot. Interneta vietnē "Jaunlatvija.lv", kas šobrīd vairs neeksistē, tika apkopoti dažādi labumi – atvērta sabiedrība, labas biznesa iespējas, kvalitatīva medicīna un izglītība – jeb lietas, kas radīja priekšstatu par iespēju doties uz paradīzi.
Tolaik projekts radīja lielu sabiedrības ažiotāžu, vairums cilvēku to sauca par krāpniecību, bet pats Ernests Rieksts – vēršanos pret sevi par nomelnošanas kampaņu.
Zemi piedāvā iegādāties jau citā salā
Ernests Rieksts tagad apgalvo – projektam joprojām sokas lieliski un cilvēki ielido Fidži cits pēc cita.
"Projekta dalībnieki ir ļoti, ļoti dažādi. Ir tādi, kas pārceļas uz dzīvi, ir tādi, kas vienkārši atlido, apskatās, ir tādi, kuri ir projektā, pateicoties tam, ka Eiropā viss [mainās], ir manāmi redzams, ka tuvojas karš. Ir tādi, kas nekad nebrauks uz "Jaunlatviju", viņi vienkārši investē finansiāli, teiksim, tāds investīciju veids. Ir tādi, kas pārziemo," uzskaita Rieksts.
Līdz šim projektā piedalījušies daudzi desmiti, nākamajā gadā tie varētu būt jau vairāki simti cilvēku. Tiesa, viņš atzīst, ka skaitam nav nozīmes, galvenais, ka projekts attīstoties.
Sākotnēji Rieksts piedāvāja cilvēkiem ieguldīt vismaz 1380 eiro, pretim it kā saņemot 15 kvadrātmetrus zemes Vatu Varas salā. Savukārt pavisam neliela māja kopā ar uzstādīšanu maksāja no 3300 eiro. Lai norēķinātos, interesentiem naudu vajadzētu pārskaitīt uzņēmumam, kas reģistrēts Londonā.
Šobrīd gan, kā stāsta Rieksts, viss esot mainījies – zemi var iegādāties jau citā salā, zemesgabala lielums un cena nav konkrēti noteikta, un arī projekts vairs netiekot piedāvāts tautas masām.
"Ir cita sala, uz kuras kārtojas attiecīgie dokumenti. Varu jums pateikt vien to, ka mums ir zeme Nadī, un mums ir "Jaunlatvijas" zeme tādā vietā kā Ba un Tavua.
Tās ir vietas, kuras mēs tagad apdzīvojam. Protams, latvieši arī dzīvo Suvā, Raki Raki, Latokā, bet principā zeme mums vislielākā ir tieši Nadī. Pie mums var uzbūvēt gan māju, gan iegādāties zemi, kas ir "leasehold" uz 99 gadiem vai "freehold", kas ir uz visu mūžu, tāpat kā Latvijā, tikai atšķirība ir tā, ka pie mums nav jāmaksā nodokļi par "freehold". Attiecīgi var pasūtīt, protams, māju. Šie mikrogabali, kas bija pašā sākumā – 15 kvadrātmetru, tie visi ir izpārdoti," stāsta Rieksts.
Ilūziju pārdevējs
To, ka cilvēki no Latvijas dodas uz Fidži, un tajā skaitā arī "Jaunlatviju", Rieksts sociālajos tīklos stāsta visai regulāri. Kā vienu, kas oktobra beigās uz salām devies jau kārtējo reizi, Rieksts nosauc autosportistu, kartingu braucēju un treneri Ēriku Gasparoviču.
Latvijas Radio sazinājās ar Gasparoviču, kas atzīst, ka pirmās divas reizes, dodoties uz Fidži, ir ticies ar Riekstu un apspriedis iespējamo sadarbību, tostarp apskatījis tuvāk arī "Jaunlatviju" un tajā piedāvātos zemesgabalus. Tiesa, sadarbība beigusies, vēl tā īsti nesākusies.
Šobrīd Gasparovičs atrodas Fidži, taču tur vairs nav devies nedz pie Rieksta, nedz uz "Jaunlatviju".
"Sarakstījāmies un tā tālāk. Es vēl biju tādā naivā cerībā, ka tur kaut kas apakšā būs reālāks. Bet šodien varu pateikt, ka tā ir ilūzija. Ernests ir speciālists cilvēkiem radīt ilūziju un pārdot ilūziju.
Es pat nevaru pateikt, ka viņš ir krāpnieks. Viņš rada ilūziju, cilvēki pieņem ilūziju, nopērk ilūziju un pēc tam ir neapmierināti.
Tas, ka viņš nemelo, jā, viņš rādīja man papīrus, jā, es biju tajās zemēs, jā, es visu to redzēju. Bet ko darīt tālāk? Nu, nopirku to zemi? Ko es ar to darīšu? Te nav celtniecības firmas, kas var man uzbūvēt māju uz tās zemes, tur nav elektrības, ūdens, kanalizācijas – ko man ar to zemi darīt? Visu esmu redzējis. Arī šobrīd esmu pie ģimenes, kura ar Ernestu cīnās – nopirka trīs mikrogabalus, samaksāja naudu un grib atgūt naudu. Esmu redzējis "Jaunlatvijas" māju, kura šobrīd ir izlikta pārdošanā. Komentēt kaut ko vairāk man ir grūti. Es saku – Ernests ir speciālists cilvēkiem pārdot ilūzijas," stāsta Gasparovičs.
Konkursos sola vērtīgas balvas, bet uzvarētājus nepaziņo
Izmantojot mārketinga prasmes, Rieksts nemitīgi uzrunā Latvijas iedzīvotājus caur dažādām sociālo tīklu platformām, publicējot video un attēlus, kuros rāda un stāsta par iespējamo labo dzīvi Fidži salās jeb "Jaunlatvijā".
Pēdējos mēnešos Rieksts aktīvi rīko arī dažādus konkursus, kur, piemēram, piesekojot viņam vienā no sociālo tīklu platformām, kā "X" vai "Facebook", ir iespēja laimēt 48 000 eiro vērtu zemesgabalu Fidži, jaunākā modeļa "Iphone" telefonu, ūdensmoci un citas lietas.
Konkursi it kā sākas, taču uzvarētāji netiek paziņoti. Arī cilvēku aktivitāte ir visai maza.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne atzīst – nav pierādījumu, ka konkursi nav īsti, taču tajā pašā laikā nav pārliecības, ka tie ir īsti.
"Par [konkursu] ticamību man ir grūti ko teikt. Ja cilvēks grib kaut ko tādu organizēt, viņš to, protams, var organizēt un cerēt, ka tur kāds piedalīsies. Parasti šādos konkursos ir vajadzīgas divas puses – viens, kas organizē, un otrs, kas to atbalsta un piedalās. Nevienam to nevar aizliegt, un nekādi tāda veida ierobežojumi normatīvajos aktos nav noteikti. Ierobežojumi sāktos tad un mūsu uzraudzībā tas būtu tajā brīdī, ja šis cilvēks lūgtu šai konkursā piedalīties dalībniekiem, kuriem būtu jāmaksā kāda dalības maksa.
Nevienam nevar aizliegt piedalīties šādā pasākumā un cerēt, ka viņš laimēs," paskaidro Birne.
Rieksts nonācis drošības iestāžu uzmanības lokā
"Cilvēki var ceļot, kur viņi vēlas, bet savus līdzekļus pārskaitīt šādam projektam mēs neieteiktu," tā uzsver nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" juridiskās daļas vadītāja Mārīte Lipša. Tāpat viņa norāda – ja tomēr cilvēki pēc Rieksta aicinājuma dodas uz Fidži, ir jāņem vērā, ka tā nav Eiropas Savienības valsts un tajā nav arī Latvijas pārstāvniecības, kas nozīmē, ka tur pastāv citi likumi un krāpniecības gadījumā palīdzību saņemt būs grūti.
"Cilvēki var iztēloties līdzīgi, kā notiek nekustamā īpašuma iegāde Latvijā. Mēs vispirms paskatāmies zemesgrāmatā, ka šis objekts vispār eksistē kā objekts, ka tam objektam ir īpašnieks, no kura mēs iegādājāmies, vai tam pārdevējam, kam mēs skaitām šo naudu, ir tiesības mums kaut ko pārdot. Tās ir pamatlietas, teiksim, Ernestam Riekstam… tiešām man absolūti nav informācijas par šo, kā viņš varētu kādam kaut ko pārdot," teic Lipša.
Pāris gadu laikā Rieksts Latvijā ar savu projektu guvis ne tikai lielu sabiedrības, bet arī drošības iestāžu uzmanību.
Valsts policijā norāda, ka saistībā ar projektu "Jaunlatvija" pērn uzsākts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu lielā apmērā. Šobrīd kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, un policijai nav ziņu, ka kāda persona būtu cietusi, proti, iesniegumus tā nav saņēmusi.
Rieksts ir arī Valsts drošības dienesta redzeslaukā, un viņa darbībām Fidži tiek sekots līdzi. Patlaban no plašākiem komentāriem drošības dienests atturas, norādot, ka šobrīd dienesta lietvedībā nav kriminālprocesa pret Riekstu. Taču atgādina, ka pērn septembrī pret viņu tika uzsākts kriminālprocess par agresorvalsts Krievijas veikto noziegumu Ukrainā iespējamu slavināšanu un attaisnošanu, kā arī uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu vērstu darbību.
Pats Rieksts gan domā citādi:
"Nē, ar mani vispār neviens nav sazinājies. Ir pirmā dzirdēšana, ka kaut kas tāds ir sākts.
Es tikai zinu, ka agrāk arī Valsts policija gribēja sākt kaut kādu kriminālprocesu, bet policija uzaicināja pilnīgi visus iesaistītos un procesu nesāka, jo visi iesaistītie, kas ieradās un sniedza liecības, viņi visi bija ļoti apmierināti ar savām investīcijām. Par kaut kādu jaunu procesu vai veco es īsti neesmu informēts."
Latvijas Radio: Tātad jūs apgalvojat, ka projekts "Jaunlatvija" ir drošs un līdz šim cilvēki nav vīlušies?
Ernests Rieksts: Es apgalvoju to, ka šis projekts ir simtprocentīgi drošs. Pašā sākumā, kad mēs uzsākām šo projektu, kad aizgāja lielā nomelnošanas kampaņa, es teicu, ka tas ir viss pasūtīts, paredzēts. Protams, ka gan jau kāds no visa tā lielā skaita var atrasties, kuram kaut kas varētu nepatikt vai speciāli, teiksim, ielikts tā, lai stāstītu latviešiem, ka kaut kas nesanāk vai neizdodas, vai nepatīk. Visi var iepazīties ar dokumentiem. Viss notiek oficiāli caur advokātiem, juristiem, ja tiek runāts par nopietniem, lieliem [zemes] gabaliem; par mikrogabaliem, kas ir domājamās daļas – tā jau ir cita lieta.
Jāatgādina, ka Rieksta vārds jau iepriekš medijos izskanējis saistībā ar traģisko ugunsgrēku Merķeļa ielas hostelī pirms trīs gadiem, kurā gāja bojā deviņi cilvēki. Pēc ugunsgrēka policija aizturēja kopumā sešas personas, taču vēlāk aizdomās turētā statusā palika divas, tostarp uzņēmējs Rieksts, jo pret pārējām personām kriminālprocess izbeigts.
