Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ārvalstnieku nodarbinātībai un studijām pievēršas ne pirmo reizi. Šodienas saruna pamatā bija par trešo valstu pilsoņiem. Ar to saprot cilvēkus no valstīm ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas. Tos, kuri Latvijā ierodas legāli – pēc darba devēja vai universitātes uzaicinājuma.
Šo iebraucēju skaita tendences Latvijā ir līdzīgas kā citus gadus, taču termiņuzturēšanās atļauju skaits pieaug. Tas pamatā aizvien saistāms ar Ukrainas iedzīvotāju apmešanos Latvijā. Savukārt pastāvīgās uzturēšanās atļauju skaits samazinās.
Neskaitot iebraucējus no Ukrainas, pašlaik Latvijā ārzemniekiem izsniegts ap 100 000 uzturēšanās atļauju darbam un studijām Latvijā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.
Pašlaik Latvijā ir 10 880 ārvalstu studenti, un 2499 no viņiem ir uzņemti šogad. Populārākās ir biznesa vadības un veselības aprūpes studijas. Visvairāk ārvalstu studentu Latvijā ir no Indijas un Uzbekistānas, apkopojusi Izglītības un zinātnes ministrija.
Pērn uzturēšanās atļaujas anulētas 819 ārvalstu studentiem. Vairāk nekā 600 no viņiem atskaitīti no studentu rindām. Ir gadījumi, kad anulē studijām izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju un izsniedz jaunu atļauju jau ar citu pamatojumu – ja cilvēks Latvijā apprecas vai sāk strādāt.
Oficiāli zināms par trīs gadījumiem, kad studenti no trešajām valstīm pieķerti Latvijā strādājam nelegāli. Deputāts Ingmārs Līdaka no "Apvienotā saraksta" izteicās, ka netic šiem datiem. Valsts robežsardze gan kopumā šā gada desmit mēnešos konstatējusi 215 ārvalstnieku nodarbinātības pārkāpumu.
Savukārt Valsts darba inspekcija pēdējā gada laikā konstatējusi ap 1000 nereģistrētu darbinieku. Ārvalstnieki bijuši mazāk par desmito daļu no pieķertajiem nelegāli nodarbinātajiem, stāsta Valsts darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis.
"Ārvalstnieki – nereģistrēti nodarbinātie – tomēr visvairāk nelegāli strādā ēdināšanas sektorā. Viņu skaits trīskārt pārsniedz nelegāli nodarbinātos ārvalstniekus būvniecībā. Tie ir virtuves darbinieki, pavāri visbiežāk tādās nelielās ēstuvēs, kurās šie nodarbinātie, visbiežāk trešvalstnieki, strādā nelegāli," skaidro Lūsis.
Vai ir kas uzlabojams ārvalstnieku darba kontroles mehānismos, uzraudzībā? Īsā atbilde būtu – jā. Valsts robežsardze atzīst, ka reidus sadarbībā ar policiju rīko reti. Valsts darba inspekcijas vadītājs atzīst, ka nevar runāt par visu nelegālas nodarbinātības gadījumu izķeršanu, jo iestāde par visiem šādiem gadījumiem, visticamāk, neuzzina. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča norādīja, ka sagaida uzlabojumus datu apmaiņā ar ārvalstnieku darba devējiem. Piemēram – kurjerdienestiem, kuros pēc oficiālajiem datiem reģistrējušies 4630 trešo valstu pilsoņu, taču patieso nodarbinātības apjomu iestādes nezina.
"Viena no šīm platformām mums ļoti labi dod datus. Arī otra uz precīziem pieprasījumiem neatsakās tos sniegt. Domājot, kā šo situāciju labāk pārvaldīt, aicināsim Finanšu ministriju domāt par automātisku datu apmaiņu, lai šīs platformas datus dotu regulāri un biežāk nekā reizi gadā," stāsta Garanča.
Saeimas komisija nekādu lēmumu projektu šodien nevirzīja, bet atsevišķi deputāti mudināja aktīvāk kontrolēt ārvalstnieku uzturēšanās un nodarbinātības tiesības Latvijā. Izskanēja arī mudinājums veidot ministriju un iestāžu darba grupu ārvalstnieku nodarbības tendenču kontrolei.
