Uzrunātie skolēnu vecāki lielākoties vēl negatavojas vispār vai tikai lēnām gatavojas mācību gadam. Taču citi jau sagādājuši gandrīz visu vajadzīgo.
Līga: "Mums vēl vasara, mēs vēl nepērkam."
Līva: "Mēs pagaidām negatavojamies. Atpūšamies, baudām."
Skaidrīte: "Nu, principā gandrīz viss ir iegādāts. Skolas soma, tērps. Tagad vēl apavus meklējam."
Dažiem skolēniem iedots arī saraksts ar lietām, kas jāsagādā.
LTV: Kā jums liekas – tas ir daudz, maz?
Vairis: Nu, nezinu, skatīsimies. Kaut ko… Nu, diezgan daudz, 9. klase, diezgan daudz.
Dace: Droši vien kaut kādi apģērbi vairāk. Un dažas skolas preces, bet tā nekas daudz. Vēl ir no pagājušā gada palicis, tā ka baigi neiespringstam.
Ilze: "Nē, nē, nav jau vairāk sākumskola, tomēr 7. klase, tad jau mazliet vieglāk ir. Sākumskolā – tur ir grūtāk, tur bija vairāk, bet tagad pēc pašu izvēles viss.
Solvita: Mēs neesam no Latvijas, mēs dzīvojam Anglijā un mums ir drusciņ savādāk tie mācību gada sākumi, 4. vai 6. septembrī. (..) Mums nav nekas jāpērk, mums visu dod skola, visu dod valsts."
Vietējie iedzīvotāji šī brīža cenas vērtēja dažādi. Vieni tās sauc par pieejamām, citi meklēs akcijas un lētākos veikalus.
Ženija:Cenas diezgan, diezgan... Lai palaistu skolā, maciņš jāatver plaši.
Taču ne katru gadu ir jāgatavojas pilnīgi no jauna, daudziem skolēniem saglabājušās lietas no iepriekšējiem gadiem.
