To, kādas tiesības ir pacientam un ārstam, nosaka likums. Veselības aprūpes mērķis ir sniegt medicīnisko aprūpi un nodrošināt pacienta tiesības un intereses, un šo uzdevumu pilda ārsts, bet pacientam ir tiesības saņemt ārstēšanu. Tomēr ārstiem darbā nākas saskarties ar dažādiem izaicinājumiem: ar pacientiem, kuriem nav valsts valodas zināšanu, un ar mobingu no pacientu puses.
Kā ievērot un īstenot gan pacientu, gan ārstu tiesības, skaidroja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra:
"Divas tādas konkrētākās, šobrīd aktuālās ir tās, kas saistītas ar valodu, valodu lietojumu ārstniecībā, un šeit jautājums ir par pacientu drošību, pacientu drošības riskiem tajās situācijās, kad ārsts un pacients nerunā vienā valodā. Te mēs noteikti redzam, ka medicīnā ienāk aizvien vairāk jauno ārstu, medicīnas profesionāļu, kuri, piemēram, nerunā krievu valodā.
Tad ir jautājums, kā mēs varam organizēt kvalitatīvu apmācību un ārstniecību, lai nepakļautu iesaistītos kaut kādiem pārpratumiem vai riskiem, jo nav skaidrs, kuram būtu jāuzņemas par to atbildība.
Tas ir pacients, tas ir ārsts vai tā ir iestāde, ja, piemēram, valodas barjeras dēļ tiek pieļautas kādas kļūdas vai paaugstinās kādi riski."
Ceturtdien, 6. jūnijā, RSU norisināsies ceturtā medicīnas tiesību konference, kurā īpaši aktuāls būs jautājums par ārstniecības personu tiesību aizsardzību, kā arī par atbilstīgām likuma izmaiņām, norādīja viena no konferences rīkotājām, RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, asociētā profesore Karina Palkova:
"Diskusiju gaidas ir atbildības pastiprināšana par uzbrukumiem ārstniecības personām. Citiem vārdiem, vai ir nepieciešams paredzēt kriminālatbildību, pastiprināt kriminālatbildību Krimināllikuma 269. pantu par to, ka pacients uzbrūk ārstniecības personai.
Attiecīgi ārstniecības persona tiktu pielīdzināta amatpersonai, līdzīgi kā policists, piemēram, – par uzbrukumu tam ir pastiprināta kriminālatbildība."
Advokāte: Svarīgāks ir jautājums par cieņpilnu attieksmi pret pacientiem
Tas, ka pieklājība pret mediķiem ir jāievēro, ir skaidrs, tomēr process ir divvirziena un svarīgi nepārkāpt arī pacientu tiesības. Vai tiešām valodas jautājums pašlaik ir aktuālākais? Zvērināta advokāte un pacientu tiesību eksperte Solvita Olsena norādīja uz vairākiem citiem uzdevumiem, kas būtu jāveic vispirms. Ārstniecības personām ir salīdzinoši vājas zināšanas par pacientu tiesībām un ārstniecības personu darbības regulējumu, akcentēja Olsena:
"Ir jāsaprot, ka ārstniecības personas dara savu darbu, un skaidrs, ka cilvēkam, veicot profesionāli savus pienākumus, ir jāizpilda visas tiesību normas attiecībā uz personām, kurām viņš sniedz pakalpojumus.
Mums vēl joprojām, manuprāt, lielākā problēma ir tā, ka ārstniecības iestādes un ārstniecības personas nepietiekami pārzina pacientu tiesības un tāpēc bieži vien arī neievēro.
Manuprāt, daudz svarīgāks ir jautājums par cieņpilnu attieksmi pret pacientiem kā cilvēkiem un īpaši pret tiem pacientiem, kuri tiešām ir ļoti vāji slimības dēļ. Otrs jautājums ir par to, cik labi un cik pamatoti pacientam tiek piedāvāta ārstniecība un kādā veidā tiek respektēti pacienta lēmumi, jo mums vēl joprojām ļoti bieži ir autoritārais darbības stils – ārsts uzskata, ka viņš zina labāk, un tāpēc pacientam ir jāklausa tas, ko ārsts saka."
Olsenas ieskatā, šo jautājumu aktualizēšana ir vairāku gadu bezdarbības rezultāts. Problēmas bijis nepieciešams risināt jau sen.
Veselības inspekcijas dati liecina, ka 2023. gadā par iespējamu kaitējumu veselībai saņemti 172 personu iesniegumi.
44 gadījumos atzīts, ka sūdzības ir bijušas pamatotas, un izmaksātas atlīdzības kopumā vairāk nekā 1 300 000 eiro apmērā, bet 128 gadījumos atlīdzības izmaksa atteikta.
Savukārt par veselības aprūpes kvalitāti 2023. gadā Veselības inspekcijā kopumā bijuši 574 iesniegumi, no tiem 341 iesniegums par veselības aprūpes kvalitāti konkrētās specialitātēs. Visbiežāk sūdzības bijušas par zobārstniecību (42 gadījumos), tālāk seko ķirurģija, primārā veselības aprūpe, ginekoloģija un dzemdniecība, kā arī psihiatrija.
Pašlaik Saeimā trešā lasījumā tiek skatīti grozījumi Pacientu tiesību likumā.
