ĪSUMĀ:
- Robežas šķērsošanu gaida daudz cilvēku, atkritumu urnu un tualešu nepietiek.
- Ludzas novads vērsās pie atbildīgajām valsts iestādēm un ministrijām; situācija neuzlabojas.
- "Tavi draugi", kas palīdz bēgļiem uz robežas: slīkstam atkritumos!
- Situāciju par necilvēcīgu sauc arī robežas šķērsotāji.
- "Valsts nekustamie īpašumi": iespējas būtiski uzlabot situāciju ir ierobežotas.
- LVC: jūlijā būs jauns līgums par atkritumiem un tualetēm, darbu apjomu pasūtīs atbilstoši situācijai.
"Lūk, stabiņš! Šoferīši godprātīgi ap stabiņu piesvaidījuši pudeles un atkritumu maisiņus. Tagad šai pusē šonedēļ parādījusies gan miskaste, gan tualete. Tas priecē," Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ināra Silicka komentēja situāciju pie Grebņevas robežkontroles punkta Krievijas pierobežā.
Tur atkritumu un tualešu uzturēšanu organizē "Latvijas valsts ceļi", savukārt ceļa posmā no pašas robežas 760 metru garumā to dara "Valsts nekustamie īpašumi".
Šobrīd Grebņevas pierobežā automašīnu rinda ir aptuveni kilometru gara, to veido gan smagās mašīnas, gan vieglās automašīnas un autobusi.
Ņemot vērā lielo cilvēku plūsmu un ilgo gaidīšanas laiku, ar uzstādītajām tualetēm un atkritumu urnām ir par maz.
"Vienmēr mēs ar "Latvijas valsts ceļiem" runājām, diskutējām, konfliktējām par to, ka vajag biežāk likt strādniekiem vai firmām, ar kurām noslēgts līgums, sakārtot ceļa malas. Mēs jau neiedomājamies, ja būs atkal garākas rindas, ar ko tas viss var karstā vasarā beigties – ar epidēmiju," satraukumu pauda Ināra Silicka.
Pašvaldība vairākkārt ir vērsusies un runājusi ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem un kompetentajām institūcijām, taču kārtība pierobežā nav uzlabojusies.
"Jau esam šeit līdz matu galiem aizauguši ar netīrumiem, ar miskastu trūkumu, ar tualešu trūkumu. Šī problēma nemaz neprasa globālus līdzekļus. Te vienkārši ir kompetento iestāžu neieinteresētība," uzskata Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietniece.
Problēmu saasināja arī karš Ukrainā, kad sāka ierasties daudz bēgļu. Šobrīd ir vērojama liela robežas šķērsotāju plūsma no Moldovas, kas dodas uz sezonas darbiem Krievijā. Īpaši liela nekārtība valda pirms paša Grebņevas robežkontrole punkta, jo pie biedrības "Tavi draugi" palīdzības sniegšanas punkta koncentrējas liels cilvēku daudzums.
Brīvprātīgā Inese Ziemane-Kičenko stāstīja, ka situācija nav laba. "Jūs redzējāt – vismaz 100 cilvēku pa visurieni staigā, kaut kur viņiem jāapsēžas, kaut kur jāizmet viss. Kur? Jo tie konteineri, kas mums ir – divi konteineri, tiek piepildīti divās diennaktīs. Bet kur lai piecas dienas visu to vēl liek?" jautāja brīvprātīgā.
"Krūmos vienkārši met vai atstāj pie konteineriem vai vienkārši pie mašīnām un aizbrauc. Mēs no rīta pamostamies – pirmais mums ir maisi, maisi, maisi. Slīkstam atkritumos," stāstīja brīvprātīgā.
Kritiska situācija esot arī ar tualešu trūkumu.
Sešas esot uzstādījusi pati biedrība, taču "Valsts nekustamie īpašumi" savā apsaimniekotajā teritorijā nodrošina tikai atkritumu konteinerus
"Tualetes jau īstenībā ir par maz tai plūsmai, kas mums ir, un tik ātri tiek piepildītas. Un tagad jau iet pie krūmiņiem, aiz tualetes, visur, kur pagadās. Maiņā esam divatā, bet ja vienam visu laiku jātīra atkritumi un tualetes, pa kuru laiku lai mēs ar cilvēkiem runājamies?" vaicāja Inese Ziemane-Kičenko.
Otro diennakti pie robežas gaida ukrainiete Anastasija, kura vēlas nokļūt Harkivā pie radiem.
"Tas ir necilvēcīgi, kā minimums. Gan guļam, gan ēdam, uz šo skatoties," viņa atzina, sēžot uz čemodāna pie pārpildītas miskastes. Tai visapkārt lielas atkritumu kaudzes.
"Izskatās, ka atkritumus neviens nav izvedis nedēļas divas. Bet cilvēku te daudz, viņi turpina papildināt atkritumu kalnus, bet izvest tos, manuprāt, neviens netaisās. Smaka briesmīga. To, ka tas ir neestētiski, jau no tālienes redz. Necilvēcīgi. Citviet, kur šķērsojām valstu robežas, tādu netīrību nekur neredzējām," atzina ukrainiete.
Divas diennaktis rindā pie robežas gaida arī Viktors no Moldovas. Viņš uz ceļa pie savas mašīnas izlicis matraci. Turpat ceļmalā atkritumu kalns. "Un blakus es te guļu. Mani tas pat ļoti skar. Labi, ka žurku nav, jo tad ekoloģija būtu uz katastrofas robežas. Neviens jau nedomāja, ka būs tādas rindas, tāpēc situācija ir nepārdomāta," secināja Viktors.
"Valsts nekustamie īpašumi" norādīja – kopš pagājušā gada viņi esot jau palielinājuši konteineru skaitu un to izvešanas biežumu, taču viņu iespējas būtiski uzlabot situāciju ir ierobežotas.
Savukārt "Latvijas valsts ceļu" pārstāve Ieva Niedra rakstiskā atbildē informēja – 4. jūlijā stāsies spēkā jauns līgums par atkritumu konteineru apsaimniekošanu, biotualešu uzturēšanu un ceļa nodalījuma joslas sakopšanu. Iepirkumā ņemti vērā jaunie apstākļi pierobežā, un jaunais līgums ļaus pasūtīt nepieciešamo darbu apjomu atbilstoši situācijai un nepieciešamībai.
"Latvijas valsts ceļi" uzskata, ka situācijas risināšanā vairāk būtu jāiesaistās Ludzas novada pašvaldībai, kā arī jādomā par speciālu stāvlaukumu ar atbilstošu infrastruktūru ierīkošanu un elektroniskās rindas ieviešanu.
Satiksmes ministrijas Transporta loģistikas departamenta direktora vietnieks Andris Maldups Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka, protams, situācija nav patīkama un būtiskāki uzlabojumi būtu rindu mazināšana. To varētu panākt ar elektroniskās rindas ieviešanu, par kuru jau ilgāku laiku ir spriests, taču šī iecere vienmēr "atdūrās pret finansējumu". Tagad ministrija cer, ka tam varētu atrast līdzekļus no ES Kohēzijas fonda naudas.
