"Saltotāji" pat pamatskolā
"Pirms diviem gadiem, kad mēs bijām vieni no pirmajiem, kas teica: paklau, ir jauna problēma," saka Valmieras sākumskolas direktors Mārtiņš Vētra. Toreiz jaunākajam skolas teritorijā pieķertajam smēķētājam bija vien deviņi gadi. "Tas bija tieši saistīts ar "saltiem", jo tas bija kaut kas jauns, neviens par to nezināja – ne vecāki, ne pedagogi, ne arī mēs, teiksim godīgi. Mēs sākām pēc tam skatīties, iedziļināties un sapratām, jā, nu, tas mums būs izaicinājums, jo tas viss produktu noformējums, tās smaržas, garšas, ko viņi piedāvā, tas ir pilnīgi kā mērķauditorija jauniešiem. Bet diemžēl tas nepagāja garām arī mazākiem bērniem," norāda direktors.
Vētra teic, ka kopš tā laika skolā ar šo problēmu strādāts nopietni, izglītojot arī vecākus, pedagogus un pat skolas tehniskos darbiniekus. Tāpat organizētas lekcijas bērniem, tās vadījusi gan medmāsa, gan Valsts policijas nepilngadīgo lietu inspektors.
Tam esot arī rezultāts – vairāk nepilngadīgie smēķētāji pieķerti neesot. Arī reidos ar suņiem neesot nekas atrasts. "Mēs esam tagad stingri norādījuši to, ka skolā tas nav pieņemams un mēs to nepieņemsim, nu, un sekosim līdzi, lai tas arī nebūtu. Es domāju, ka to bērni arī pieņēmuši," saka direktors.
Ne vienā vien skolā novēroti aizdomīgi bieži labierīcību apmeklējumi. Ātri vien personāls saprot, ka iešana uz tualeti ir iespēja paveipot elektronisko cigareti. "Tas bija nākamais punkts par tualeti, jo dūmu detektors neziņoja par to. Tur vienkārši ļoti salda smarža. Un tagad mēs arī to izstāstījām tehniskajām darbiniecēm, ka, ja ir kaut kāda izteikta smarža tualetēs, tad jūs mums sakāt," stāsta Valmieras sākumskolas direktors.
Direktors: Daļa vecāku nesaprot lietas nopietnību
Savukārt Valmieras Viestura vidusskolas direktors Uldis Jansons norāda, ka cīņa ar šo problēmu ir audzināšanas un izglītojošais darbs skolēniem un vecākiem. Diemžēl pēc viņa novērojumiem lielākā daļa vecāku nesaprot šīs lietas nopietnību.
"Skolas uzdevums būtu nepieļaut. Mums ir jānodrošina, ka pārējiem tā ir droša, veselīga vide. Bet, ieejot, piemēram, tualetē, blakus kabīnē kāds ar to nodarbojas. Kāpēc man tas ir jāosta? Un beigu beigās mēs jau nezinām, kas tajos tvaikos ir iekšā. Tur arī varbūt ir nikotīna izdalījumi, varbūt kādas citas kaitīgas sastāvdaļas," pauž Jansons.
Valmieras Viestura vidusskolā lielu ieguldījumu kaktu pīpmaņu izskaušanā dod skolas tehniskais personāls, kas, pamanot ko aizdomīgu, ziņo par to vadībai. "Regulāri veic apgaitas pa šīm vietām, kur tas varētu notikties. Tās ir tualetes, attālāki stūri, dežurantei kamerās ir viss redzams, kas notiek gaiteņos. Piemēram, stundu laikā pēkšņi aizdomīgi viens aiziet, tas pats iet nākamajā stundā, tad skaidrs, ka pēc tam tās tualetes ir jāapseko un jāapskatās, kas notiek. Ja mēs konstatējam, ka ir bijis piedūmojums, ir smarža, mēs kamerās redzam, kas tur ir iegājis, tad, protams, mēs ar šo informāciju vēršamies pie policijas, kas tālāk šo lietu risina," pastāstīja Jansons.
Direktora novērojami liecina, ka vājākā izpratne par šo problēmu ir 7.–8.klašu skolēniem. Savukārt ar lielākiem bērniem pārrunas ir efektīvākas.
"Parasti vienmēr bijis tā, ka mēs saprotam, puiši, nu tie jau uzpīpē, bet meiteņu vidū šī problēma ir ne mazāk aktuāla, un gribētos teikt, ka ir atsevišķas klases, kur tieši meitenes ir šīs te nelabo darbību piekopējas. Ir dzirdēts pēc sociālā pedagoga pārrunām, ka vecāks kopā ar bērnu veicot šīs darbības. Nu kas tad tur ir, mājās dūmiņu uzvilkt. Jā, ir dzirdēts arī, ka vecāki nopērk vai drīzāk, ka mājās bērnam ir pieejams brīvi."
Problēma gan lauku, gan pilsētu skolās
To, ka šī sērga skar dažādas skolas, atzīst arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. Viņš norāda, ka problēma skar kā lauku, tā pilsētu skolas, gan sākumskolas, gan vidusskolas.
"Visiem direktoriem – lielu un mazu skolu – šī problēma ir karsta," saka Kalvāns.
Pēc Rūdolfa Kalvāna teiktā, problēmas risināšanai ir divi funkcionāli bloki: prevencija un reaģēšana uz konkrētiem incidentiem vai gadījumiem: "Pirmkārt, cilvēku plūsmu kontroles izmaiņas. Skolēnu plūsma ārā, iekšā no skolas. Pastiprināta kontrole – starpbrīži, dežuranti, labierīcības. Tātad spēt identificēt, kāpēc skolēni dodas tik bieži ārā no klases. Un, protams, ka ķirsītis uz tortes ir Valsts policijas (VP) reidi. Tas jau vecākiem visvairāk patīk, par šo parunāt."
Ko saka jaunieši un vecāki
Uzrunājot ielās sastaptos jauniešus Vidzemē, arī viņi atzīst, ka skolās nepilngadīgo smēķētāju netrūkst:
"Diemžēl ir ļoti pieprasīta. Es nezinu, vai ir populāra, bet pieprasīta. Tualetēs un ģērbtuvēs."
"Jā, tā ir ļoti liela problēma, to vajadzētu mazināt, tiešām daudz, jo, man šķiet – šajā skolā ļoti daudz pīpē, ļoti. Policija ir bijusi šeit, pārbaudījusi citus, bet mēs īsti nerunājam par to."
Tikmēr uzrunātie vecāki atbalsta regulāru policijas viesošanos skolās, cerot, ka vismaz bailes viesīs disciplīnu:
"Es domāju, ka tas ir nepieciešams, jo tas vismaz viņiem kaut kādas varbūt bailes rada par to darīšanu. Man liekas, ka tā ir lielākā problēma, ka bērni nesaprot, ko tas ilgtermiņā var nodarīt viņu veselībai."
Policijas reidi skolās
"Tiklīdz kāda apreibinošā viela ienāk mūsu ikdienas dzīvē, ko drīkst lietot pieaugušie, ir arī lietas, ko nedrīkst lietot pieaugušie, tas arī viss nonāk jauniešu rokās. Un patiesībā šī situācija aizvien graujošāka paliek," atzīst Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja pārstāve Liene Kaužēna.
Policijā novērots, ka katru gadu aizvien jaunāki skolēni iesaistās atkarību izraisošo vielu lietošanā. "Jau vairākus gadus VP ir satraukusies par to, ka šī tendence aizvien vairāk palielinās un aizvien plašāks skolēnu, jauniešu loks iesaistās šajā visā. Pats galvenais, kāpēc jaunieši izvēlas lietot šīs jaunās lietas – elektroniskās cigaretes, veipošana – grūtāk ir sajust smaržu, ka ir lietotas šīs vielas," stāsta Kaužēna.
Runājot par publiskajā telpā veltīto kritiku reidiem skolās, policijas pārstāve uzdod retorisku jautājumu: kas ir svarīgāks – nepievērst uzmanību tiem jauniešiem, kas lieto apreibinošās vielas, vai pievērst uzmanību tiem, kas to nedara un ir liegtas viņu tiesības pilnvērtīgi mācīties izglītības iestādē? "Tiek aizskartas šo skolēnu tiesības, kuri tā nedara. Ja katru starpbrīdi iet uz tualeti smēķēt, tas nesmēķējošais jaunietis nevar aiziet uz tualeti un kārtot savas dabiskās vajadzības. Viņam rodas veselības problēmas," saka Kaužēna.
Valsts policija atsaukusies arī izglītības iestāžu uzaicinājumiem runāt ar jauniešiem par atkarību izraisošām vielām. Tā Vidzemē šajā mācību gadā novadītas aptuveni 100 nodarbības, no kurām aptuveni 40 ir Valmierā un tuvākajās skolās ap Valmieru. Savukārt, atsaucoties iesniegumiem, ko raksta izglītības iestāžu direktori, Vidzemē ir veikti aptuveni 44 kontroles pasākumi izglītības iestādēs ar kinologu un dienesta suni.
Viens no Valmieras novada pašvaldības policijas pārstāvjiem, kurš dodas uz novada skolām preventīvajās pārbaudēs, ir Jānis Kaibe. "Nereti pati problēma ir pašā ģimenē. Proti, ja ģimenē audzināšana ir atstāta kādā trešā plānā, tad sociālo lietu pārvaldes darbinieks, pieņemsim, sociālais darbinieks dodas uz šo ģimeni un attiecīgi tur strādā. Ir arī kurss, kur ir šī sociālo lietu pārvaldes iesaiste, kur ir darbs ar ģimenēm. Ar šo problēmu Valmieras novada pašvaldība strādā. Šeit mehānisms ir, tas strādā. Cik labi strādā, to nevar nomērīt, viss ir atkarīgs, kā šis subjekts pieņem, uztver un izlabo sevi."
Pašvaldības policijas pārstāvis vēl uzsver – nedrīkst aizmirst, ka arī vecākiem iestājas atbildība par to, ja vecāks atbalsta un atļauj bērnam lietot aizliegtās vielas. Kaibe min arī gadījumu, ka šādi vecāki ir saukti arī pie atbildības. "Nereti mēs arī administratīvajās komisijās dzirdam, ka vecāki paši pasaka: klau, tad labāk lai viņš smēķē šīs elektroniskās cigaretes nekā tabaku, tabakas produktu izstrādājumus. Tad ir tā, ka liekas, tad par ko mēs šeit runājam," sašutis ir pašvaldības policists.
Aicina runāt ar jauniešiem
Lai veicinātu to, ka pusaudži paši parūpējas par šīs problēmas risināšanu, sākta klašu pieteikšanās kādam izaicinājumam. Izaicinājumā "Nē – veipošanai! Jā – ceļojumam!" aptuveni pusotrs tūkstotis skolēnu apņēmās maijā 12 dienas nelietot nekādus smēķēšanas produktus.
Par kampaņas ideju stāsta Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs: "Vēstījums šai kampaņai ir, pirmkārt, tās ir tikai divas nedēļas. Mēs neprasām pusaudzim pieņemt kaut kādus lēmumus uz visu dzīvi, un divas nedēļas ir plus mīnus tas laiks, ko katrs var izturēt. Otrs – mēs viņiem arī palīdzēsim šajā ceļā. Skaidrs, ka ne jau mūsu mērķis ir pieķert kādu vienu, kurš, iespējams, tomēr pa kluso kaut kur uzveipos, kaut gan mēs ceram, ka viņi tā nedarīs, bet tas mērķis ir tiem visiem pārējiem 99%, kuri ir apņēmušies, arī iedot šo informāciju."
Konstantinovs arī veltījis asu kritiku policijas reidiem skolās ar speciālajiem narkotiku un citu aizliegtu vielu meklēšanas suņiem. Viņš uzsver, ka tas rada psiholoģisku spriedzi pusaudžiem: "Gribam uzsvērt pašiem skolēniem, gan arī skolai dot to sajūtu, ka nav obligāti visi pasākumi jāveido ar tādu kontroles funkciju, jo tā mums valstī kā reiz netrūkst. Mēs zinām no pētījumiem, no citu valstu pieredzes, ka tās nav pārāk efektīvas [metodes], un tām ir jābūt blakus šai otrai lietai, kurā mēs ar skolēniem sarunājamies, kurā mēs ar viņiem runājam kā līdzīgiem un kurā mēs viņiem pašiem dodam iniciatīvu."
Vēlas noskaidrot smēķētāju profilu
Atkarību problemātikai uzmanību vērš arī Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts. Lai rastu efektīvu risinājumu atkarību ierobežošanai, ekspertu skatījumā svarīga ir lietotāju profila izpēte.
"Tas tiesiskais regulējums darbojas uz ko? Aizliegsim to, aizliegsim šo. Bet tajā pašā laikā tu redzi to lietotāja pusi, un nesaprotot viņu domāšanu un nesaprotot viņu loģiku, kāpēc viņi dara to, ko viņi dara un kā kuras grupas uzrunā. Mums nav tāda vidējā smēķētāja," norāda Latvijas Universitātes vadošā pētniece Aija Zobena.
Spriežot par elektroniskajām cigaretēm, līdzīgu viedokli pauž arī Iekšlietu ministrijas Nozaru politikas departamenta vecākā referente Agnese Zīle-Veisberga: "Mums ļoti pietrūkst datu par to, kāds ir lietotāja profils. Sākot ar 10 līdz 65, 70 gadiem. Motivācijas. Tad, ja mums ir skaidra vīzija, kāpēc lieto, tad mēs varam organizēt tikai pierādījumos balstītu politiku.
Jo vienreizlietojamie "veipi" izkrīt no klasiskiem rāmjiem par to, kāds ir smēķētāju profils."
Vai ar aizliegumiem būs līdzēts?
Tikmēr Saeimā pašlaik strādā pie likumprojekta par dažādo smēķēšanas produktu ierobežošanu.
Pašlaik galīgajam lasījumam virza likumprojektu, kas noteiktu, ka tabakas izstrādājumus, aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem. Plānots aizliegt arī tādus elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.
Vai ar aizliegumiem būs līdzēts? Tiksim galā ar šo problēmu, nāks vietā citi kreņķi – tā saka Valmieras novada pašvaldības policijas pārstāvis Jānis Kaibe.
"Ja mēs atceramies, visā Latvijā bija kampaņas, kur cīnījās pret šiem saucamajiem ūdens pīpju tīrītājiem, šiem elementiem, kurus arī smēķēja un no kuriem neatgriezeniski veselības bojājumi atsevišķiem bērniem iestājās. Tā bija viena cīņa, tā ir izcīnīta. Tad bija "snusu" ēra, un tagad jau pāriet nākamajā līmenī. Es zinu, esmu pārliecināts, ka mēs to izcīnīsim. Vienkārši nāks nākamais, nākamā atkarība," saka policists.
