Mācīties un zināt dažādas valodas ir vērtīgi un arī ļoti stilīgi – sacīja skolēni Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā, kas kā otro obligāto svešvalodu apgūst vācu valodu. Skola kopā ar vēl 2000 citām izglītības iestādēm visā pasaulē piedalās projektā "PASCH".
"Tas ir globāls skolu sadarbības tīkls. Tās ir ļoti daudzas skolas, kas atrodas visos kontinentos, un daļu šīs programmas aprūpē Gētes institūts, kas ir pārstāvēts teju simt pasaules valstīs," pastāstīja Gētes institūta direktors Ārents Reskenss.
"Trīs nedēļu laikā es un vēl trīs ģimnāzistes bijām Vācijā vācu valodas nometnē. Mērķis šim visam bija iemācīties vācu valodu. Kursa beigās nokārtojām visi Gētes institūta valodas sertifikātu," pastāstīja Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolēns Renārs Grudinskis.
"Tā kā tas sertifikāts ir starptautisks, tas sniedz iespēju īstenībā arī studēt un strādāt Vācijā. Arvien palielinās to skolēnu skaits, kas izvēlas mācīties vācu valodu," zināja teikt Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas vācu valodas skolotāja Ginta Lubgāne.
Pērn vācu valodu kā otro svešvalodu ģimnāzijā mācījās 32% skolēnu, šajā mācību gadā – 35%. Bet 60% pagaidām vēl apgūst krievu valodu, 14% – franču.
Krievu valodas pārsvars izvēlē pamatojams dažādi: kāds jau šo valodu pārzina, cits rēķinās ar to, ka Latgalē tā var noderēt biežāk. Savukārt par labu vācu valodai ir vēlme aktīvi ceļot un studēt ārzemēs.
"Es vēlētos studēt bioloģiju, varbūt apvienojot kopā ar matemātiku vai sociālajām zinībām, to es vēl izlemšu nākotnē. Apsveru arī iespēju apvienot to kaut kādā veidā ar vācu valodu vai arī studiju iespējām Vācijā," pastāstīja Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolēns Rolands Barkāns.
"Tas nebija uzspiesti, es arī pati vēlējos apgūt kaut ko jaunu, jo krievu valodu es jau tā kā pati zinu labi. Un, protams, pavērsies durvis arī karjeras izveidei un dažādu cilvēku iepazīšanā," sacīja Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolniece Santa Šuste.
Projektā skolēni vācu valodu biežāk izmanto praktiski papildu radošajās nodarbībās un dažādās aktivitātēs. Nesen pirmo reizi zīmēti un rakstīti komiksi, vairākās valodās veidota skolas avīze un teātra izrādes. Gētes institūta pārstāvji uzsver, ka ir svarīgi rūpēties par modernizētu un skolēnu interesi veicinošu programmu izveidi.
"Tagad jauno izaicinājumu priekšgalā ir Latvijā gaidāmā izglītības reforma, kad kā otrā svešvaloda būs jāpiedāvā kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valoda. Mūsu uzdevums ir motivēt skolēnus, lai viņi izšķirtos par vācu valodu kā otro svešvalodu. Nepieciešams arī sagatavot jaunus, kā arī kvalificēt esošos skolotājus," sacīja Reskenss.
Pagājušajā mācību gadā vācu valodas apguve nodrošināta 262 vispārizglītojošajās skolās, kur to mācījās teju 13% skolēnu, visvairāk Rīgas un Latgales reģionos. Tikmēr teju 300 skolās Latvijā kā otrā svešvaloda tiek mācīta tikai krievu valoda, jo citas izvēles netiek piedāvātas.
