Pagājušajā gadā ministrijas veselības nozares finansēšanai savos līdzekļos spēja atrast 140 miljonus eiro. Šogad līdzīgs stāsts ar aizsardzību – ministriju taupības pasākumos atrasti vēl 50 miljoni. Redzot to, cik nospriegots ir valsts budžets, nepieciešamību ietaupīt vēl apzinājusi arī valdība. Tā gan norāda, ka bez strukturālām reformām atrast papildu naudu būs grūti. Tādēļ kā viens no variantiem parādījusies iespēja ministrijās veidot "nulles budžetus".
"Ja mēs virzāmies uz "nulles budžetiem", tad runa varētu būt par kādu no ministrijām, jo skaidrs, ka visas ministrijas nav iespējams pielāgot "nulles budžetiem". Tā neviena valsts nav darījusi. Iepriekš runa bija, ka pirmā varētu būt Satiksmes ministrija," pavēstīja Siliņa.
Viņa norādīja, ka svarīga ir nozares ministra gatavība to darīt.
"Tad, kad beigsies esošā budžeta izskatīšana, mēs pievērsīsimies jautājumam par nākamo posmu," piebilda premjere.
Uz iespēju papildus ietaupīt sevis vadītajās iestādēs valdības ministri raugās atšķirīgi.
"Ikviena finansējuma pārskatīšana, ikvienas funkcijas pārskatīšana vienmēr ir vajadzīga un vēlama. Tas ir arī tas, ko esam darījuši šobrīd, sagatavojot budžetu, – pārskatījuši lietas, kuras ir prioritāras un kurās ir iespējami arī samazinājumi," sacīja kultūras ministre Agnese Lāce ("Progresīvie").
Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") atzina: "Runājot par strukturālām reformām, man ir ļoti grūti pateikt, kur mēs to varētu īstenot. Tāda kopēja apņemšanās ir, bet uzskatu, ka tas ir ļoti rūpīgi jāvērtē pa nozarēm, jo šajā gadījumā pateikt – tik un tik procenti un lineāri nogriezt –, domāju, ka mēs attiecībā uz iekšējo drošību to nevaram un nedrīkstam."
Arī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka "griezt griešanas dēļ ir absurdi", jo tas var dažkārt radīt negatīvas sekas, piemēram, laikā nepaspēt apgūt Eiropas Savienības fondus vai kavēt uzņēmējdarbību. "Tas ir jāizvērtē," viņš piebilda.
Uz "nulles budžetu" ministrijās, debatējot par nākamā gada valsts budžetu, aicinājuši arī atsevišķi Saeimas opozīcijas deputāti. Bijušais premjers un tagad opozīcijā strādājošais Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") uzskata, ka šāda "nulles budžeta" ieviešana ir iespējama, taču to nedrīkst uzticēt pašām ministrijām – tas jādara kādam, kurš uz to spētu paskatīties neatkarīgāk. To, viņaprāt, varētu darīt nevis kādi cilvēki no ārpuses, bet kādi valsts pārvaldes darbinieki.
"Kuģis ir par smagu. Ir jāatbrīvojas no visa liekā un acīmredzot jāpārskata matrožu skaits. Šobrīd tie ziņojumi, ko valdība dod, katram matrozim liek pašam atbrīvoties no kaut kā, nezin no kā," līdzībās izteicās Kučinskis.
