Rēzeknē pagaidu administratori atlaistās domes vietā darbu sāka jūlijā. Ar valsts aizdevumu 4 miljoniem eiro kabatā, ko izmantoja līdz pagājušajam gadam iekrātu parādsaistību segšanai. Šogad problēmas cenšas risināt ar pašvaldības finansējumu, taču iespējas ir par īsu. Lielākie izdevumi ir saistību izpilde ar uzņēmumu "Arčers" par skandalozā rekreācijas jeb SPA centra būvdarbiem.
Nesen noskaidrojās, ka budžetā jāparedz arī 900 000 eiro saistību segšanai "Latvijas energoceltniekam" par Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas atjaunošanas darbiem. Medijos par šo lietu ziņas rodamas jau no tālā 2020. gada. Toreiz pašvaldība skaidroja, ka tas ir līgumsods par termiņu kavēšanu un nepilnībām būvdarbos, savukārt uzņēmums uzskatīja, ka pašvaldībai pašai jāuzņemas atbildība par projekta kvalitāti un ieilgušajiem darbiem. Šo gadu laikā lieta izskatīta tiesā visās instancēs, un pašvaldībai parāds ir jāsedz. Tam izmantoja līdzekļus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildes, atņemot tos citām vajadzībām.
Par haosu budžeta plānošanā jau iepriekš liecināja fakts, ka, piemēram, šā gada budžetā līdzekļus nu jau atlaistā pašvaldība bija ieplānojusi 9, nevis 12 mēnešiem.
Rēzeknes pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce par parādu veidošanos skaidroja: "Ir bijusi prakse atlikt problēmas uz vēlāku laiku. Iepriekšējā gada rēķini maksāti šogad, un šajā gadā nav paredzēts pietiekams finansējums, lai nosegtu šī gada rēķinus. Atkal pārvirzīšanu uz nākamo gadu mēs gribētu apturēt, lai būtu godīgi pret uzņēmējiem, kas sniedz pakalpojumus."
Tomēr skaidrs, ka parādsaistības šogad segt neizdosies.
Ap 500 000 eiro parādsaistību grafiku ar uzņēmumu "Arčers" par rekreācijas centra būvdarbiem veido nākamajam gadam. Tajā skaitā arī tāpēc, ka pilnībā neīstenojas plāns pašvaldībai no nekustamo īpašumu pārdošanas gūt ap 700 000 eiro. Šogad izdevies iekasēt ap 200 000 eiro. Summa, ieskaitot līgumsodus, ir ap 500 000 eiro. Savukārt par "Latvijas energoceltnieka" lietu pagaidu administrācijas vadītājai ieplānota saruna ar ģenerālprokuroru, lūdzot sākt izmeklēšanu.
Pašlaik Rēzeknē redzamas grūtības izpildīt pašvaldības pamatfunkcijas – ir iekrājušies līgumsodi par ielu uzturēšanas darbiem. Atbildīgajā pārvaldē par to sākta dienesta izmeklēšana. Vairākās struktūrās jāturpina meklēt ietaupījumi.
Pēc pagaidu administrācijas vadītājas vietnieka Jāņa Belkovska teiktā, jūtams izpratnes trūkums, ka nauda no gaisa nekrīt.
Administratori saskārušies, ka taupības pasākumus bieži neizprot ne tikai pilsētas iedzīvotāji, bet arī pašvaldības uzņēmumos strādājošie. Bijuši arī gadījumi, kad darbinieki centušies maldināt pagaidu administrāciju.
"Ne liela daļa iedzīvotāju, ne darbinieki nav apjautuši situācijas nopietnību. Ir tāda migliņa, ka tas viss ir Rīgā izdomāts un ka patiesībā nav nemaz tik slikti. Kad bija šis "Latvijas energoceltnieka" lietas spriedums, daudzu darbinieku acīs bija izmisums, jo viņi saprata, ka ir piečakarēti. Ir tā sajūta, ka cilvēki neizprot, kur aiziet līdzekļi, kas Rēzeknē ir piešķirti. Ka lielu daļu budžeta veido izlīdzināšanas fonda finansējums un ka patiesībā daudz labumu pilsētā ir tāpēc, ka šeit no Rīgas kāds par to ir samaksājis," sacīja Belkovskis.
No lietām, ko pašvaldība nākamā gada budžetā plāno, ir vajadzīgais finansējums skolēnu kolektīvu dalībai Dziesmu un deju svētkos; iedzīvotāju vietējo iniciatīvu realizēšanai. Plāns palielināt siltuma tarifus pašlaik ir apturēts. Tāpat nākamajā gadā virzīs krietni vien samazinātu industriālā parka projektu – tā budžets apgriezts no 12 līdz 5 miljoniem eiro, lai to realizētu no aiznākamā gada.
Situācijai Rēzeknē pastiprināti turpinās sekot gan Finanšu ministrija, gan Valsts kontrole, solot papildu revīzijas.
KONTEKSTS:
Šī gada jūlijā Rēzeknē darbu sāka pagaidu administrācija, jo Saeimas vairākums 20. jūnijā nolēma Rēzeknes domi atlaist.
Rēzekne pērn vasaras beigās nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
