Mācībās trenēts tas, kā lidojošie objekti tiek identificēti, kā tiek pieņemti lēmumi, kā rīkoties un kā par notikušo informēt citus dienestus.
NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks Egils Leščinskis norādīja, ka pretgaisa aizsardzības apkalpes austrumu pierobežā pašlaik ir kaujas dežūrā.
"Apkalpju skaits ir tāds, kāds tas ir, minimālais noteiktais, bet mēs plānojam ar laiku šo apkalpju skaitu palielināt," piebilda Leščinskis.
Tāpat tiek strādāts pie sensoru sistēmām.
"Mēs līdz 2022. gadam strādājām un darbojāmies, ieviešot sensoru sistēmas, kas vairāk bija gatavas reaģēt uz lidmašīnām, raķetēm un tādiem objektiem. Tagad mēs saprotam – esam iegājuši jaunā ērā," atzina Leščinskis.
Neskaitot sensorus, jāmeklē arī, kādas ieročus sistēmas iegādāties, lai tās būtu efektīvas, bet nebūtu tik dārgas, kādas ir vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, stāsta brigādes ģenerālis.
"Mēs negribam pārvērst mūsu sabiedrības dzīvi par kaut kādu... pievērsties kara laika izjūtām, bet vienlaikus mums jāsaprot, ka mums ir reāli draudi.
Mums jābūt spējīgiem ļoti īsā, dažu minūšu laikā reaģēt un pieņemt attiecīgu lēmumus. Piemēram, par kaujas munīcijas pielietošanu, un samierināties, ka tas nesīs līdzi riskus," sacīja Leščinskis.
KONTEKSTS:
Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā 7. septembrī nokrita Krievijas "Šahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus. Tas izpelnījās daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, tika deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
