Naudu vajag pāris dienās
Šogad 50 krūts vēža pacientes vērsušās pie ziedot.lv, lūdzot naudu 3000 eiro vērtajiem oncotype testiem, lai varētu noteikt, kāda ārstēšana jāsaņem, – ķīmijterapija vai hormonterapija. Kopumā no ziedojumiem tas ir izmaksājis 150 000 eiro. Tikai 10 no 60 sievietēm šogad ir spējušas naudu testam atrast pašas.
Viena no pacientēm, kam vajadzēja lūgt palīdzību ziedot.lv, ir arī Sintija. Šā gada maija sākumā pēc izmeklējumiem ārsts pateica – 3 cm liels krūts audzējs. Lai gan pirms operācijas veiktā hormonterapija uzrādīja, ka vēzis uz to reaģē, pēc audzēja izņemšanas ārsti konsīlija lēmumā noteica Sintijai veikt oncotype testu. Ar šo lēmumu viņa vērsās pie ziedot.lv pēc palīdzības, jo valsts šos testus neapmaksā.
"Tas bija burtiski pāris dienu jautājums, lai šis viss tiktu apmaksāts, nonāktu Amerikā un jau pēc pāris nedēļām man būtu rezultāts, kurā tiešām arī parādījās, ka man ķīmijterapija nav nepieciešama. Tas nozīmē, ka var ārstēties citādāk. Jā, arī staru terapija nav vienkārša, arī hormonterapijai ir savi mīnusi, taču tas ir daudz citādāk.
Es vēl joprojām var turpināt darīt savas lietas, varu iekļauties darba vidē, nest Latvijai nodokļus un rūpēties par to, lai kāds cits var ārstēties,"
pastāsta Sintija.
70% gadījumu ķīmijterapija nav nepieciešama
Dod pieci! 2024
Jau 11. sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad pievērsīsies veselības aprūpes trūkumiem Latvijā, izgaismojot finansiālo bezizeju, ar ko saskaras cilvēki ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Tie ir gadījumi, kad cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa.
"Dod pieci!" kā allaž nedēļas garumā – no 13. līdz 19. decembrim – raidīs no īpašās stikla studijas Doma laukumā Rīgā. Līdz tam iespējams ziedot arī "Dod pieci!" akcijas lapā "Ziedot.lv" mājaslapā.
Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais vēzis sievietēm – gadā aptuveni 1000 gadījumu. Lielākā daļa tiek atklāta agrīnā stadijā. Krūts vēži ir dažādi un reaģē uz atšķirīgām terapijas metodēm. Pēc diagnozes tiek veiktas analīzes, lai noteiktu, kāds ir krūts vēža apakštips un piemeklētu atbilstošo terapiju. Ķīmijterapija strādājot visām pacientēm, bet ieguvums atšķiras – vienai tā dos 2% iespējamību, ka audzējs neatjaunojas, bet citai varētu būt pat 20–30%. Sintijai šis ieguvums bija zem 1%. Ja oncotype tests netiktu veikts, viņa saņemtu ķīmijterapiju.
Sertificēta onkoloģe ķīmijterapeite, Latvijas Universitātes asociētā profesore Alinta Hegmane stāsta, ka vairāk nekā 70% gadījumos šis terapijas veids nav nepieciešams un pietiek ar pēcoperācijas hormonterapijas kursu.
"Pasaulē nu jau vairāk nekā 10 gadu pētījumos bija šie ģenētiskie testi – speciāli testi, ko veic audzējā, lai noteiktu, cik agresīvs ir audzējs un vai ir ieguvums no šīs [ķīmij]terapijas.
Tādai pašai pacientei ar tādu pašu stadiju, ja tas oncotype testa rezultāts ir zems, pilnīgi pietiek ar hormonterapiju.
Viņai nebūs nekādu ieguvumu no ķīmijterapijas attiecībā uz vēzi. Bet toksicitāte, visdrīzāk, kaut kāda būs," skaidro Hegmane.
Tests nav vajadzīgs visām pacientēm
Tests nav nepieciešams visām krūts vēža pacientēm – tikai gadījumos, kad nav viennozīmīgi zināms, vai cilvēkam jāsaņem hormonterapija vai ķīmijterapija.
Pašlaik vienīgā laboratorija, kur veic šo oncotype testu, atrodas Amerikā.
Lai gan citur arī to varot veikt, svarīga ir šī testa rezultātu interpretācija. Pēc operācijas paraugu sūta uz laboratoriju un aptuveni trīs nedēļu laikā var saņemt precīzu rezultātu par nepieciešamo terapijas veidu. Onkoloģijā izmeklējumi jāveic pēc iespējas ātrāk, un Sintija ir pārliecināta, ka reti kuram makā ir lieki 3000 eiro.
"Tas, kas arī apgrūtina šādus testus, – tie nepieciešami ātri, lai ātri uzsāktu ārstēšanos. Esmu pārliecināta, ka ne vairumam vēža slimnieku kontā stāv lieki 3000 [eiro], lai nākamajā vai aiznākamajā dienā tos samaksātu. Šādai sistēmai nevajadzētu būt, jo, manuprāt, ir tā – mēs maksājam nodokļus un pie kaut kādas konkrētas situācijas ir forši, ka mēs apzināmies, ka esam pasargāti. Vai arī, ja ar to ir par maz, tad ir svarīgi apzināties, ka ir nepieciešamas cita tipa iemaksas katru gadu. Piemēram, apdrošināšanas iemaksas, kā ir citās Eiropas Savienības valstīs. Un tad mēs zinām, ka šis tiks atrisināts," pauž Sintija.
Drīzumā būs pieejams arī Latvijā
Lai gan pagaidām Latvijā šis tests nav valsts apmaksāts, Rīgas Autrumu klīniskās universitātes slimnīca ir iesniegusi Nacionālā veselības dienesta inovāciju laboratorijas konkursā pilotprojektu, kas aptuveni 200 krūts vēža pacientēm gadā to nodrošinās bez maksas. Tas būs viens no trim projektiem, kas finansējumu iegūs. Hegmane zina teikt, ka šādu iespēju varēs izmantot jau pavisam drīz.
"Šobrīd jau notiek cenu aptauja iepirkumam. Ceram, ka līdz mēneša beigām, noteikti līdz gada beigām, varēsim sākt piedāvāt šo testu jau bez ziedot.lv iesaistes visām pacientēm, kam tas ir vajadzīgs. Tas būs ne tikai šeit, mums ir plānota sadarbība ar Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu – tās ir divas lielākās slimnīcas, kur galvenokārt ārstējas pacientes ar krūts vēzi, lai arī viņas varētu vajadzības gadījumā veikt šo testu," pavēsta Hegmane.
Ja pilotprojekts pierādīs savu efektivitāti, tālāko apmaksu uzņemas valsts. Vaicājot, kāpēc pašlaik šie testi netiek apmaksāti, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka sniedz vienkāršu atbildi – nepietiek naudas.
"Tiklīdz mums būs finanšu iespējas, protams, mēs šo virzīsim kā prioritāti.
Ņemot vērā, ka nākamgad budžets ir paredzēts aizsardzībai, mums naudas ir tik, cik ir, un, ja mēs kādu jaunu pasākumu ieviešam, tas nozīmē, ka mums tas ir jānodrošina ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā," norāda Janka.
Hegmane stāsta, ka Eiropā situācija ar oncotype testu finansēšanu no valsts puses ir atšķirīga:
"Rietumeiropas valstīs tas ir apmaksāts. Baltijas valstī Igaunijā ir. Mums, ceru, ka kaut kādā veidā tūlīt būs, bet Lietuva ir procesā. Ar Austrumeiropas bloku ir ļoti dažādi. Ir pat valstis, kur vienas valsts ietvaros kādā pilsētā vai apgabalā tests ir apmaksāts un viss ir apmaksāts, bet kādā citā nav. Ir ļoti dažādi."
Svarīgi atklāt agrīnā stadijā
Krūts vēzis ir viens no tiem audzēju veidiem, kuru ir svarīgi atklāt agrīnā stadijā. Veselības ministrija vērš uzmanību uz kritiski zemo krūts vēža skrīninga atsaucību. Šā gada pirmajos sešos mēnešos no vairāk nekā 58 000 uzrunāto sieviešu atsaucās mazāk nekā puse. Janka to izskaidro ar cilvēku bailēm no diagnozes.
"Tas ir skrīnings, kuru diemžēl mūsu Latvijas iedzīvotājas izmanto salīdzinoši maz.
Ir cilvēki, kas baidās uzzināt atbildi. Protams, baidās, kādas ir šīs terapijas blakusparādības. Ir diezgan liela stigma, ka vēzis nav ārstējams.
Bet medicīna ir gājusi uz priekšu un situācija ir pavisam savādāka. Un vēl – krieviski runājošiem cilvēkiem, iespējams, arī ir valodas barjera," iemeslus skaidro Janka.
Arī Hegmane uzsver nepieciešamību pēc lielākas sabiedrības iesaistes, jo agrīnā stadijā atklāts krūts vēzis lielākajā daļā gadījumu ir izārstējams. Tāpat viņa aicina valsti domāt par medicīnas personālu. Pacientu skaits pieaug, kas nozīmē, ka resurss, lai viņi varētu saņemt atbilstošu terapiju, arī ir nepieciešams lielāks.
