Daļa vēlētāju neizprot – kas no tā?
Rakstu sērijā "Kas man no tā?" izpēti jomas, kurā Eiropas Parlamenta lēmumi ietekmē katru no mums ikdienā!
Uz Eiropas Savienības kopējā fona 33% balsošanas aktivitāte 2019. gadā Latviju ierindoja starp vēlētāju ziņā neaktīvākajām Eiropas valstīm.
Pēc sociologa, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktora Arņa Kaktiņa teiktā – aptuveni trešdaļu vēlētāju nepiedalās, jo par politiku neinteresējas kopumā.
Taču konkrēti Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja salīdzina ar Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām, lielu aktivitāti gaidīt nevar arī citu iemeslu dēļ.
"Tā centrālā lieta ir tas, ka īsti neredz, nesaprot to jēgu, sasaisti ar savu dzīvi.
Nu, jā, es tērēšu savu laiku, nobalsošu. Nu, un kas no tā? Kas tad manā dzīvē mainīsies?" vēlētāju skepsi raksturoja Kaktiņš.
Aktivitāti samazina arī varas un sabiedrības attiecību sadrumstalotība
Sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks savukārt norādīja, ka "visā visumā Latvijas iedzīvotājiem tie visi notikumi Briselē un Eiropas Parlamentā ir ļoti tālu un ļoti reti saskatāmi. Parlamenta locekļi reizēm parādās, bet lielākoties viņi dzīvo Briselē un tādā starpvēlēšanu laikā maz komunicē."
Sociālantropologa ieskatā, vēlēšanu aktivitāti konkrēti Latvijā samazina ne tikai Eiropas līmeņa, bet arī valsts līmeņa varas un sabiedrības attiecību sadrumstalotība.
"Cilvēki, kuri neiet uz vēlēšanām, arī ar savu neiešanu pauž savu nostāju," norādīja Sedlenieks.
Rīgas ielās uzrunātie plāno piedalīties
Bet, ja kopējā balsošanas statistikā būtu tāda pati aina, kā trešdien Rīgā, LTV filmēšanas grupai uzrunājot iedzīvotājus, tad balsotāju aktivitāte būtu lielāka.
"Nu, balsošu. Varbūt ne galīgi savā izpratnē, jo es neiesaistos vēl politikā, īsti tā neiedziļinos, varbūt vienkārši vecākiem līdzi aiziešu," atzina Cēsu iedzīvotājs Pēteris.
Agnese, kura dzīvo Dānijā, atzina, ka pagaidām vēl nezina, bet, "manuprāt, varbūt tad, ja tas kaut ko baigi mainītu, tad es vēl vairāk ieinteresētos, bet, man šķiet, nekas īsti nemainīsies".
Rīgas iedzīvotāja Amanda tikmēr sprieda, ka "pirmkārt, šī brīža politiskā situācija to noteikti prasa, un, otrkārt, tās būs manas pirmās vēlēšanas. Un kā var neaiziet? Es uzskatu, tā ir katra atbildība to izdarīt".
Jūrmalas iedzīvotājs Andrejs savukārt par vēlēšanām neinteresējas: "Es arī neplānoju ilgi dzīvot Latvijā šobrīd, tāpēc neplānoju vispār vēlēšanās piedalīties."
Bet Carnikavas iedzīvotājs Andrejs pauda: "Nu paklau, ja es neiešu, tu neiesi, tas neies, tad vispār kāda jēga?"
Saskaņā ar jaunāko SKDS aptauju, kura notika maija beigās un jūnija sākumā, par ko balsot, grūti pateikt bija vairāk nekā septītajai daļai aptaujāto jeb 16,7%, kas ir mazāk nekā iepriekšējā aptaujā.
Bet pieaudzis to aptaujāto skaits, kuri atzīstas, ka vēlēšanās neplāno piedalīties – šoreiz 18,9%, iepriekš – 17,2%.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks no 6. līdz 9. jūnijam.
Vēlēšanas Latvijā notiks 8. jūnijā. Sarakstus pieteikušas 16 partijas. Nākamā Eiropas Parlamenta sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā.
