Krustpunktā

Krustpunktā analizējam nedēļas aktualitātes: šī ir bijusi pamatīgu kaislību nedēļa

Krustpunktā

Krustpunktā: Ko gaidām no nākamā Valsts prezidenta un kā tas samērojams ar viņa pilnvarām?

Krustpunktā Lielā intervija: Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns

Smiltēns atzīst kļūdu ar savu rīcību hokejistu sagaidīšanā; aizstāv brīvdienas izsludināšanu

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"), kurš ar piedalīšanos pasaules čempionātā bronzu ieguvušās Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā izpelnījās kritiku un daudz ironisku ierakstu soctīklos, atzina, ka pieļāva kļūdu, pēc savas uzrunas pie Brīvības pieminekļa nepakāpjoties malā. Savukārt brīvdienas izsludināšanu, lai godinātu hokejistus, viņš attaisnoja, uzsverot, ka tā bija īpaša tautas saliedēšanas un pašapziņas celšanas diena.

Smiltēns Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā", komentējot interneta lietotāju reakciju un jokus par viņa dalību hokejistu sagaidīšanas ceremonijā, sacīja, ka tas parādīja labu humoru, dažus no jokiem viņš pat esot izdrukājis un salicis birojā.

Smiltēna rīcība nav palikusi nepamanīta sociālo mediju lietotājiem, un "hokejists" Smiltēns kļuvis par karstāko joku objektu.

 

 

"Tas paliks vēsturei, es biju to pelnījis tajā brīdī," atzina Smiltēns.

Viņš skaidroja, ka viņam patīk cilvēki un runāt ar cilvēkiem, tāpēc, kad kāds viņam pastiepa roku, viņš pasniedza roku pretim, ja kāds uzrunāja, viņš atbildēja un arī dalīja parakstus, ja to jautāja.

Viņš atzina, ka pieļāva kļūdu – pasākumā pie Brīvības pieminekļa, kur viņš tika uzaicināts teikt uzrunu, viņš pēc uzrunas atkāpās divus soļus atpakaļ, bet vajadzēja paiet dažus soļus uz sāniem, tad neiekļūtu kadrā.

"Es jau tad sapratu, ka kļūdījos," sacīja Smiltēns.  "Mana kļūda bija šie četri soļi, un tālāk jau emociju sakāpinājumā tas aiziet…" sacīja Smiltēns.

Viņš arī atvainojās visiem par šo savu kļūdu, uzsverot, ka galvenie varoņi ir hokejisti.

Smiltēns arī uzsvēra, ka galvenais, kas no šīs dienas palika, ir tas, ka tā bija lielākā tautas manifestācija kopš barikādēm, "tas nebija par hokeju, bet par tautas vienotību un nācijas pašapziņu".

"Hokejistiem izdevās kas tāds, ka tādu sabiedrības pacilātību un sabiedrības vienošanu nespētu nopirkt ne par vienu miljonu, ko mēs tērējam integrācijai un saliedēšanai," pauda Saeimas priekšsēdētājs.

Viņš arī atzina, ka saliedēt visu sabiedrību "ar vienu šādu soli nevar, bet, ja mēs šādus soļus krājam, tas palīdz sabiedrības apvienošanai".

Savukārt vēlu naktī pieņemto lēmumu par brīvdienu Smiltēns attaisnoja. Viņš stāstīja, ka par iespēju pirmdienu, 29. maiju, noteikt par brīvdienu ar politiķiem bija runāts jau spēles laikā. Smiltēns skaidroja, ka saņēma signālus no reģioniem, ka cilvēki gribētu atbraukt pie Brīvības pieminekļa un sveikt hokeja izlasi, un to gribētu arī bērni un jaunieši,  kuriem, neizsludinot brīvdienu, tajā laikā būtu jābūt skolā. Un šie bija vieni no galvenajiem viņa apsvērumiem.  

Sākotnēji bija domāts, ka brīvdienu var izsludināt valdība, bet bija juridiska "stīvēšanās par šo jautājumu", stāstīja Smiltēns. Viņš skaidroja, ka saņēma atbalstu no visu frakciju vadītājiem, arī Valsts prezidenta Egila Levita atbalstu, un tad lēmums tika pieņemts.  

Ar brīvdienas izsludināšanu "mērķis tika sasniegts, tas bija ārkārtas gadījums, emocijas sabiedrībā sasniedza nebijušus augstumus", un bija jāizlemj, kur tās virzīt un kur notiek izlāde, "tam bija jānotiek pie Brīvības pieminekļa", lēmumu skaidroja Saeimas priekšsēdētājs.  

Viņš arī pieļāva, ka gadījumā, ja brīvdienu neizsludinātu, būtu neapmierinātība un jautājumi, kāpēc tas nav izdarīts. Šis ir lēmums, kad

"abos scenārijos būs sašutums, kāds slavēs, kāds pels, ir tie grūtie brīži politikā, kad nav laika, jāpieņem lēmums, un  labāk to pieņemt, nevis iebāzt galvu smiltīs, necelt telefonu", klāstīja Smiltēns.  

Viņš arī pateicās visiem, kas šajā brīvdienā strādāja, piebilstot, ka, "izsludinot brīvdienu, nenozīmē, ka visa valsts apstājas".

KONTEKSTS:

Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu 28. maijā Somijas pilsētā Tamperē noslēdza ar uzvaru spēlē par 3. vietu, pagarinājumā pārspējot ASV valstsvienību, un pirmo reizi izcīnīja medaļas. 

Nākamajā dienā valstsvienību pie Brīvības pieminekļa Rīgā sveica, pēc dažādām aplēsēm, 30–50 tūkstoši sajūsminātu līdzjutēju. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti