Smiltēns Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā", komentējot interneta lietotāju reakciju un jokus par viņa dalību hokejistu sagaidīšanas ceremonijā, sacīja, ka tas parādīja labu humoru, dažus no jokiem viņš pat esot izdrukājis un salicis birojā.
Smiltēna rīcība nav palikusi nepamanīta sociālo mediju lietotājiem, un "hokejists" Smiltēns kļuvis par karstāko joku objektu.
Jau pavisam drīz! pic.twitter.com/9ATDlCI6LH
— Jānis Liksts (@janisliksts) May 29, 2023
Smiltēns šodien: pic.twitter.com/39fjItaE5N
— Vendenbaums 🇺🇦 (@vendenbaums) May 29, 2023
"Tas paliks vēsturei, es biju to pelnījis tajā brīdī," atzina Smiltēns.
Viņš skaidroja, ka viņam patīk cilvēki un runāt ar cilvēkiem, tāpēc, kad kāds viņam pastiepa roku, viņš pasniedza roku pretim, ja kāds uzrunāja, viņš atbildēja un arī dalīja parakstus, ja to jautāja.
Viņš atzina, ka pieļāva kļūdu – pasākumā pie Brīvības pieminekļa, kur viņš tika uzaicināts teikt uzrunu, viņš pēc uzrunas atkāpās divus soļus atpakaļ, bet vajadzēja paiet dažus soļus uz sāniem, tad neiekļūtu kadrā.
"Es jau tad sapratu, ka kļūdījos," sacīja Smiltēns. "Mana kļūda bija šie četri soļi, un tālāk jau emociju sakāpinājumā tas aiziet…" sacīja Smiltēns.
Viņš arī atvainojās visiem par šo savu kļūdu, uzsverot, ka galvenie varoņi ir hokejisti.
Smiltēns arī uzsvēra, ka galvenais, kas no šīs dienas palika, ir tas, ka tā bija lielākā tautas manifestācija kopš barikādēm, "tas nebija par hokeju, bet par tautas vienotību un nācijas pašapziņu".
"Hokejistiem izdevās kas tāds, ka tādu sabiedrības pacilātību un sabiedrības vienošanu nespētu nopirkt ne par vienu miljonu, ko mēs tērējam integrācijai un saliedēšanai," pauda Saeimas priekšsēdētājs.
Viņš arī atzina, ka saliedēt visu sabiedrību "ar vienu šādu soli nevar, bet, ja mēs šādus soļus krājam, tas palīdz sabiedrības apvienošanai".
Savukārt vēlu naktī pieņemto lēmumu par brīvdienu Smiltēns attaisnoja. Viņš stāstīja, ka par iespēju pirmdienu, 29. maiju, noteikt par brīvdienu ar politiķiem bija runāts jau spēles laikā. Smiltēns skaidroja, ka saņēma signālus no reģioniem, ka cilvēki gribētu atbraukt pie Brīvības pieminekļa un sveikt hokeja izlasi, un to gribētu arī bērni un jaunieši, kuriem, neizsludinot brīvdienu, tajā laikā būtu jābūt skolā. Un šie bija vieni no galvenajiem viņa apsvērumiem.
Sākotnēji bija domāts, ka brīvdienu var izsludināt valdība, bet bija juridiska "stīvēšanās par šo jautājumu", stāstīja Smiltēns. Viņš skaidroja, ka saņēma atbalstu no visu frakciju vadītājiem, arī Valsts prezidenta Egila Levita atbalstu, un tad lēmums tika pieņemts.
Ar brīvdienas izsludināšanu "mērķis tika sasniegts, tas bija ārkārtas gadījums, emocijas sabiedrībā sasniedza nebijušus augstumus", un bija jāizlemj, kur tās virzīt un kur notiek izlāde, "tam bija jānotiek pie Brīvības pieminekļa", lēmumu skaidroja Saeimas priekšsēdētājs.
Viņš arī pieļāva, ka gadījumā, ja brīvdienu neizsludinātu, būtu neapmierinātība un jautājumi, kāpēc tas nav izdarīts. Šis ir lēmums, kad
"abos scenārijos būs sašutums, kāds slavēs, kāds pels, ir tie grūtie brīži politikā, kad nav laika, jāpieņem lēmums, un labāk to pieņemt, nevis iebāzt galvu smiltīs, necelt telefonu", klāstīja Smiltēns.
Viņš arī pateicās visiem, kas šajā brīvdienā strādāja, piebilstot, ka, "izsludinot brīvdienu, nenozīmē, ka visa valsts apstājas".
KONTEKSTS:
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu 28. maijā Somijas pilsētā Tamperē noslēdza ar uzvaru spēlē par 3. vietu, pagarinājumā pārspējot ASV valstsvienību, un pirmo reizi izcīnīja medaļas.
Nākamajā dienā valstsvienību pie Brīvības pieminekļa Rīgā sveica, pēc dažādām aplēsēm, 30–50 tūkstoši sajūsminātu līdzjutēju.