Runājot par to, ka nākamais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ievēlēts ar nelielu balsu pārsvaru, Levits sacīja, ka balsu skaits, ar ko ievēlē prezidentu, nav pārāk būtisks. Jautājums ir par to, ar kādām balsīm prezidents ievēlēts. Šajā gadījumā tas tika izdarīts ar opozīcijas balsīm. "Redzēsim, kāds būs rezultāts [premjera] konsultācijām [par koalīcijas paplašināšanu]," sacīja Levits.
Viņaprāt, labākais variants būtu, ja darbu turpinātu pašreizējā koalīcija.
Vienlaikus koalīcijas paplašināšana esot iespējama, pieļāva Levits, norādot, ka "nedotu priekšroku, ja koalīcijā būtu politiskais spēks, kurš nav pavisam atbrīvojies no oligarhiskas ietekmes". Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ir "viena problēma, kas būtu jārisina", noteica Valsts prezidents.
Viņš atzina, ka pašreizējā koalīcija nepietiekami raiti virza reformas, piemēram, izglītības un veselības jomā, taču jautājums ir, vai iespējamā jaunā koalīcija dotu jaunu ātrumu reformu virzībā, ņemot vērā, ka iespējami paplašinātajā koalīcijā būtu spēki, kas ir visai pretrunīgi.
"Jautājums, vai jaunā koalīcija būtu vairāk reformu orientēta," teica Levits.
KONTEKSTS:
31. maijā Saeima trešajā vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" – balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām premjers Kariņš paziņoja, ka saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvos".
