ES Padome, kurā ir dalībvalstis, šādu lēmumu pieņēma ar kvalificēto balsu vairākumu – pret balsoja Polija, Bulgārija, Ungārija, bet Čehija atturējās. Latvija balsoja par.
ES pievienojusies Stambulas konvencijai trīs jomās, kuras ir ES, nevis dalībvalstu kompetencē – ES ierēdņu nodarbinātības noteikumi, migrācijas un patvēruma noteikumu aspekti, kur ES ir ekskluzīva kompetence, kā arī sadarbība krimināllietās, kas nozīmē praktisku sadarbību, ieskaitot informācijas apmaiņu.
Latvijā šāds ES lēmums nekādas pārmaiņas nenesīs, Latvija saglabās savu statusu – tā ir 2016. gada Stambulas konvenciju parakstījusi, bet nav ratificējusi. Latvijā, atšķirībā no, piemēram, Bulgārijas, kur konstitucionālā tiesa atrada šķēršļus ratificēt konvenciju, ir cita situācija. Te Satversmes tiesa deva zaļo gaismu, bet tā šobrīd ir politiska izšķiršanās.
Vienīgās izmaiņas – tā kā Latvija piedalās ES politikas izstrādē kopā ar citām dalībvalstīm, Latvija būs iesaistīta ES kopējās pozīcijas izstrādē un varēs "no iekšpuses" izpētīt, kādi devumi vai trūkumi citām dalībvalstīm no konvencijas tiek.
Stambulas konvencijas ratifikācija Eiropas Savienībā aizkavējās dažu dalībvalstu pretestības dēļ, bet 2021. gadā ES Tiesa atļāva ES ratificēt konvenciju ar kvalificētu balsu vairākumu, nesagaidot visu valstu atbalstu. Tas gan nav atbrīvojis no pienākuma pēdējām sešām dalībvalstīm – Latvijai, Lietuvai, Bulgārijai, Ungārijai, Čehijai un Slovākijai – to ratificēt.
ES katra trešā sieviete ir piedzīvojusi fizisku un/vai seksuālu vardarbību. Ar konvenciju tiek izveidots daudzpusīgs tiesiskais regulējums, lai aizsargātu sievietes no visu veidu vardarbības un mazinātu vardarbību ģimenē.
