Augstos viesus, ierodoties Latvijā un viesojoties Prezidenta pilī, allaž sagaida ar svinīgu ceremoniju, goda sardzi, himnu un pēcāk ir arī ierakstīšanās Prezidenta pils viesu grāmatā, kas jau kļuvusi par stabilu tradīciju.
Rīgas pils Sarkanajā salonā Latvijas Televīzija (LTV) aplūko divas grāmatas.
Viena grāmata, kas sākta vēl 1996.gada aprīlī dažus gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, un otra, kuras pirmās lappuses atvērtas darbā stājoties tagadējam prezidentam Egilam Levitam.
Ar prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani, kurš darba dzīves laikā pieredzējis vizītes arī kā vēstnieks, LTV pārlapoja senāko viesu grāmatu. Tajā pašu pirmo ierakstu atstājis toreizējais Čehijas prezidents Vāclavs Havels, un tad seko vēl citi un citi.
"Te var atrast daudzus interesantus un vēsturiskus parakstus," sacīja Teikmanis. "Te ir daudz vairāk tiešām Lenarta Meri parakstu, kad viņš ir arī viesojies pilī. Vai arī Valds Adamkus. Šis ir Borisa Jeļcina paraksts, kad viņš apmeklēja Latviju. 2006.gadā. Viņš ieradās un saņēma Latvijas ordeni, ko viņš kā prezidents nebija pieņēmis. To es atceros labi, jo biju vēstnieks Maskavā. Un gandrīz pēc tam Latviju apmeklēja karaliene Elizabete ar princi Filipu."
Savu liecību atstājis arī Pāvests Francisks, kad ieradās Latvijā, kā arī citi prezidenti vai premjeri, kas divpusēji vai daudzpusēji apmeklējuši Latviju.
Arī tagadējais ASV prezidents Džo Baidens, kurš Rīgā ieradās vēl kā ASV viceprezidents tieši Baltijas ceļa gadadienas laikā un savā novēlējumā uzrakstīja, ka ASV nekad neaizmirsīs baltiešu drosmi.
"Šajā grāmatā ieraksti ir sākušies prezidenta Levita laikā," ar otru grāmatu iepazīstina Teikmanis. "Protams, sākot ar pirmo prezidentu, kas ieradās īsi pēc savas ievēlēšanas, un, protams, tas bija Gitans Nausēda."
Lietuvas prezidentam seko vēl citi. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš Latviju apmeklēja 2019. gada oktobrī, vēl nevienam nenojaušot, ka Ukrainā drīz sāksies pilna mēroga karš. Pēc gada – Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Ja pašos pirmsākumos viesi vienkārši parakstījušies, tad tagad katru notikumu grāmatā skaisti ierakstījusi kaligrāfe Kaiva Narbute. Viesi var izvēlēties, vai tikai parakstīties, vai pateikt ko vairāk. Tad bieži līdzi ir maza lapiņa – špikerītis, ko iepriekš sagatavojis protokols. Arī pildspalva pirms tam ir kārtīgi pārbaudīta, lai tinte pēkšņi neaptrūktos.
"Šīs viesu grāmatas paliek vēsturei, atmiņai, un tās ieiet arī valsts vēsturē," uzsvēra Teikmanis.
Līdz Valsts prezidenta vēlēšanām augstas vizītes nav gaidāmas, bet jau pēc tām goda viesu grāmata turpinās savu sūtību - būt mūsu valsts vēstures nozīmīgai liecībai.
