Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Informācijas atklātības likumā un likumā "Par valsts noslēpumu", nosakot tiem steidzamību, kas paredz likumu grozījumus skatīt divos lasījumos. Paredzēts, ka Saeima darbu ar likumiem turpinās 20. aprīļa sēdē. Savukārt priekšlikumus otrajam lasījumam sagaida līdz 11. aprīlim.
Likumu grozījumi paredz, ka informācija "dienesta vajadzībām", kas līdz šim bijusi vienkārši ierobežotas pieejamības informācija, turpmāk būs valsts noslēpums. Līdz ar to – krietni slepenāka un par tās atklāšanu draudēs lielāki sodi.
Grozījumi paredz, ka par informāciju dienesta vajadzībām atzīstama tāda iestādes vadītāja noteikta informācija, kas saistīta ar iestādes funkciju izpildi un paredzēta iestādes pamatdarbības nodrošināšanai un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi.
Attiecībā uz valsts noslēpuma slepenības saglabāšanas termiņiem tiek piedāvāts, ka informācijai dienesta vajadzībām tiek noteikta slepenība uz trīs gadiem.
Tikmēr no Informācijas atklātības likuma pantu, kas definē informāciju dienesta vajadzībām, rosināts turpmāk izslēgt. Šis likums patlaban nosaka, ka par informāciju dienesta vajadzībām uzskatāma Latvijā radīta aizsargājama informācija, kas saistīta ar valsts drošību un nesatur valsts noslēpumu, informācija, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiska organizācija vai tās institūcija un kura klasificēta kā "RESTRICTED", kā arī ar šo informāciju saistītā Latvijā radītā informācija.
Par šo likumu grozījumu būtību un pieņemšanas procedūru trauksmi cēlusi Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) un citas NVO. Organizācijas aicināja Saeimā nenoteikt steidzamību likumu grozījumiem un organizēt diskusiju par tiem ar nevalstiskajām organizācijām un žurnālistiem, iesaistot arī Tieslietu ministriju.
LŽA rīcībā ir informācija, ka arī Tieslietu ministrijai un Saeimas Juridiskajam birojam ir bijušas bažas gan par likumu paketes pieņemšanas procedūru, gan neskaidrības par tās saturu, piemēram, par jauno "informācijas dienesta vajadzībām" definīciju.
Žurnālistu asociācija vērsa uzmanību uz to, ka jaunais regulējums atvieglos iespēju ministrijām par valsts noslēpumu padarīt jebkādu informāciju, ko ierēdņi gluži vienkārši nevēlēsies izpaust.
Grozījumus uz Saeimas sēdi virzīja parlamenta Aizsardzības komisija, bet faktiski tos sagatavojusi Nacionālās drošības komisija pēc drošības dienestu lūguma.
