Kursiem bija atrastas telpas un skolotāja Dace, kurai jau ir šāda pieredze. No aptuveni 15–20 cilvēkiem, kuri solījušies kursus apmeklēt, pirmajā dienā desmit tiešām ieradušies. Visi – studenti no Šrilankas.
Dace pēc pirmās stundas atzina, ka visi studenti ir motivēti valodu apgūt un cenšas. Apsolītajās 15 stundās, viņasprāt, var arī daudz izdarīt, galvenais ir ieinteresēt studentus, lai viņi arī pēc kursu beigām turpinātu valodas apguvi.
Taču ar katru nedēļu, ar katru nodarbību studentu kļuva arvien mazāk – kādam jāstrādā, kādam jābūt universitātē, kāds bija ārpus valsts.
Ar visu "bakstīšanu" un atgādinājumiem pēdējās reizēs ieradās tikai divi vai pat viens students, līdz brīdim, kad uz 11. nodarbību vairs neieradās neviens, uz nākamo arī ne, un raidījuma komanda nolēma šiem kursiem likt punktu.
Pēdējie divi studenti, lūgti pastāstīt, kāpēc pārtrauca apmeklēt kursus, atzina:
"Skolotāja nav slikta, bet būtu labāk, ja viņa varētu runāt angliski un lietot angļu valodu, mācot gramatikas daļu. Tomēr man patīk mācīties no viņas, jo viņa tik ļoti cenšas mums visu iemācīt. Ja es viņu novērtētu, es viņai liktu 10 no 10."
"Kad notiek nodarbības, labāk, ja skolotājs vai kāds to var izskaidrot angliski. Nodarbības struktūrai jābūt nedaudz labāk organizētai. Vispirms mums jāiemācās alfabēts un kā iepazīstināt ar sevi un dažas vispārīgas lietas, kas mums nepieciešamas mūsu parastajā dzīvē. Tad tas būtu patiešām labi un viegli saprast."
Skolotāja Dace latviešu valodu arī mācīja latviešu valodā, un līdz šim šāda viņas prakse arī labi strādājusi.
Pati Dace sprieda, ka "tā ir pieaugušo izglītība, un tur, protams, ir dažādi apstākļi, kāpēc neturpina šīs mācības vai pārtrauc, bet domāju, ka ir nepieciešama ne tikai iekšējā motivācija, bet arī šī ārējā motivācija, un tas rāda to, ka Latvijā diemžēl ļoti labi var iztikt, nezinot latviešu valodu".
Un otrs – kas bez maksas, tas varbūt šķiet nevērtīgs. "Iespējams, ir jābūt līdzmaksājumam, kas arī pieaugušu cilvēku motivē apmeklēt nodarbības," pieļāva Dace.
Savukārt studentu piesaistei valsts ekonomikai nākotnē, piemēram, Somijā un Dānijā, angļu valodas programmās nav jābūt obligāti iekļautiem valsts valodas kursiem, taču, ja ir interese – tādi ir plaši pieejami un nav jāgaida mēnešiem. Dānijā tie ir bezmaksas, Somijā – gan bezmaksas, gan ar nelielu līdzfinansējumu.
"Dānijā ir šī kapacitāte, un mums ir laba sadarbība ar valodu skolām. Tātad būtībā, jā, jūs varat nekavējoties piekļūt dāņu valodas kursiem jebkurā studiju laikā," stāstīja Dānijas Tehniskās universitātes Starptautiskās izglītības biroja direktors Mortens Overgārds.
Gan Dānija, gan Somija šiem ārvalstu studentiem, kas pabeiguši studijas, vēl divus gadus ļauj uzturēties valstī un iekļauties darba tirgū. Somijā šis noteikums gan mainīts nesen.
"Pirms tam tas bija viens gads. Tāpēc bija zināma vēlme to pagarināt. Mēs visi zinām, ka ir nepieciešams laiks, lai iekļautos darba tirgū un atrastu pirmo darba vietu," skaidroja Somijas Izglītības un kultūras ministrijas ministra vecākā padomniece Kaisu Pīroinena.
Bet Latvijā šis termiņš ir četri mēneši, maģistra un doktora grādu saņēmējiem ir iespēja lūgt pagarinājumu vēl uz deviņiem papildu mēnešiem.
