Šādas vienības tiek organizētas vairākās valstij stratēģiski svarīgās vietās, jo darbinieki iespējamā "X" stundā vēlas kopīgiem spēkiem sargāt kritiskās infrastruktūras objektus un savu Latviju.
"Es to uztveru kā zināšanu papildināšanu un pieredzes gūšanu. Un arī disciplīna...daudzviet pasaulē tās trūkst," sprieda LTV sporta žurnālists, zemessargs Reinis Ošenieks.
"Mums Latvijas valstī ir identificētas kritiskās infrastruktūras vienības, kas ir slepenas. Zinot iespējamo pretinieku. Bet ir vietas, kur ir zināms, kur nevaram bez viņām izdzīvot. Lai neatkārtotos 1991. gads, kad OMON paņēma torni, tāpēc veidojam zemessardzes nodaļu arī LTV. Tas ir atturēšanas pasākums," skaidro Studentu kājnieku bataljona komandieris, majors Ģirts Rasa.
Arī daudzi citi, kuri no šodienas ir Zemessardzes rindās, atzīst, ka Krievijas zemiskais iebrukums Ukrainā lika viņiem pieņemt lēmumu stāties savas valsts sardzē.
Zemessardze ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā Nacionālo bruņoto spēku struktūra. Tajā var iesaistīties ikviens, kurš grib brīvprātīgi rūpēties par valsts aizsardzību.
