«Melno punktu karte» Latgalē: cilvēki slīkst arī piemājas dīķos bezatbildības dēļ

Šogad Latgalē no ūdenstilpēm izcelti desmit noslīkušie. Krāslavas un Rēzeknes novadā atrodas vairāki slīkšanas "melnie punkti", kas ir ne tikai upes un ezeri, bet visai bieži arī piemājas dīķi. Notikušie nelaimes gadījumi un potenciālie slīkšanas riski bieži gan atkarīgi nevis no peldvietas uzraudzības, bet no cilvēku bezatbildības un neuzmanīgas rīcības.

2022. gadā 19 noslīkušie Latgalē izcelti no dažādām ūdenstilpēm: pieci no upēm un tikpat no dīķiem, četri no akām, divi no ezera, kā arī vēl trīs no citām vietām. Savukārt šogad  seši bojāgājušie no upēm, divi no dīķiem un divi no ezeriem, LSM.lv informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa.

Cārmina ezers
Cārmina ezers

Biedrības "Peldēt droši" un VUGD izstrādātajā "Melno punktu kartē" ir apkopotas teritorijas, kur pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši slīkšanas gadījumi. Dažas no norādītajām apvidus teritorijām Krāslavas novadā ir Sargovas ezers, Daugava, dīķi Dagdas pagastā, Cārmins un Drīdzis, turpretim Rēzeknes novadā – Maltas upe, Īdeņa, Iča, Adamovas un Rāznas ezera apkaimes. Teritorijas ir norādītas aptuveni.

Drīdzis
Drīdzis

Rēzeknes novadā Adamovas un Rāznas ezers ir oficiālas peldvietas, kuras regulāri tiek uzraudzītas. Rēzeknes novada Nautrēnu apvienības pārvaldes vadītāja Līvija Plavinska LSM.lv stāstīja, ka peldvietas apseko katru gadu. Pēc tam tiek pieņemti lēmumi par attīrīšanas vai labiekārtošanas pasākumiem. "Adamovas ezers ir Rēzeknei ļoti tuvs ezers, tāpēc iedzīvotāji to ļoti daudz izmanto. Lielā mērā ezers ir arī privatizēts, līdz ar to tur ir gan oficiālas, gan neoficiālas peldvietas. Kopā ar Valsts vides dienestu pieskatām un pēc nepieciešamības arī labojam."

Rāznas ezers, Čornojas pagasts
Rāznas ezers, Čornojas pagasts

Arī Rēzeknes novada vecākā vides aizsardzības speciāliste Ruta Sidorova LSM.lv uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā pludmalēs notiek attīrīšana no niedrēm un teritoriju sakopšanas darbi – atkritumu savākšana, biotualešu un atkritumu tvertņu novietošana. "Rāznas ezerā pagājušo gadu bija attīrīšana no niedrēm pēc liela projekta Dabas aizsardzības pārvaldē. Neoficiālas peldvietas arī ir pašvaldības īpašumā, līdz ar to tās arī tiek apkoptas," skaidro vides aizsardzības speciāliste.

Rāznas ezers, Lipušku peldvieta
Rāznas ezers, Lipušku peldvieta

"Analizējot ūdenstilpes, kurās cilvēki peldsezonā iet bojā, dati pa reģioniem pērn atšķiras – Kurzemē biežāk nelaimes notikušas ezeros, bet Zemgalē, kā arī Rīgā un Pierīgā upēs, Vidzemē un Latgalē piemājas dīķos," norāda Sandra Vējiņa.

Drošība pie ūdens atkarīga cilvēciskā faktora un spēju izvērtēšanas. VUGD Latgales reģiona pārvaldes Dagdas posteņa komandieris Arvīds Žvirblis LSM.lv atzina, ka puse bojāgājušo ir tieši peldsezonā. Nereti cilvēki atpūtai izmanto piemājas dīķus, kur arī ir bijuši noslīkušie, tajā skaitā arī bērni.

Biežākie nelaimes gadījumu cēloņi ir peldēšana alkohola reibumā, pārdrošība un neuzmanīga rīcība. "Mēs zinām, ka alkohola reibumā cilvēkam ir traucēta apziņa, viņš neapdomīgi riskē, samazinās koordinācijas spējas, reakcijas ātrums. Tāpat arī cilvēku pārdrošība – lēkšana ūdenī nepārbaudītās vietās, centieni pierādīt savu spēju aizpeldēt tālāk par citiem, kā arī iespējamo risku neapzināšanās un neizvērtēšana," norādīja VUGD pārstāvis.

Viņš arī piemetina, ka nelaimes gadījumi ir bijuši ne tikai peldoties, bet arī laivojot:

"Neapdomība laivojot, kā rezultātā peldlīdzeklis apgāžas. Glābšanas vestu nelietošana un neesamība peldlīdzeklī."

Teritorijas, kur noslīkuši cilvēki, netiek īpaši uzraudzītas, jo drošība ir atkarīga no cilvēku uzvedības un pārdomātas rīcības. Lai mudinātu peldvietu atpūtniekus vairāk aizdomāties par savu un apkārtējo drošību pie ūdenstilpēm, peldsezonas laikā oficiālās peldvietās VUGD darbinieki dodas pie atpūtniekiem un izsniedz bukletiņus ar norādēm, kā ir jārīkojas neparedzētās situācijās un ko nevajadzētu darīt, esot atpūtā pie ūdens, skaidroja Žvirblis.

VUGD pārstāvis aicina apmeklēt tikai oficiālas peldvietas, taču, ja tuvumā nav tādu, tad ieteicams rūpīgi izvērtēt vietu, kur plānots atpūsties. "Ieteicams izvēlēties tādu, kur ir lēzens krasts, ciets pamats, daudz atpūtnieku un pati vieta ir labi zināma. Lēna straume vai stāvošs ūdens, tuvu nav atvaru. Tā nav aizaugusi. Vietās, kur ir vairāk cilvēku, negadījuma gadījumā ir lielāka iespējamība, ka kāds izdzirdēs palīgā saucienu."

Žvirblis vēl norādīja, ka piesardzība atpūtā uz ūdens ir objektīvs savu spēju novērtējums un drošas un izdevušās vasaras priekšnosacījums.

KONTEKSTS:

Šogad no Latvijas ūdenstilpēm izcelti jau 47 bojāgājušie. Aizvadītajā gadā kopumā noslīkuši 94 cilvēki, 48 no tiem tieši peldsezonā no 15. maija līdz 15. septembrim. Bojāgājušo skaits pēdējos divos gados ir samazinājies, tomēr joprojām tās ir aptuveni 100 dzīvības gadā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) kopā ar biedrību "Peldēt droši" izveidojis "Noslīkšanas melno punktu" karti, kur apkopotas teritorijas, kurās pēdējo trīs gadu laikā noslīkuši cilvēki. Šajā periodā 4% noslīkušo izcelti Krāslavas novadā, turpretim Rēzeknes novadā nedaudz mazāk – 3%.

Vairums negadījumu ir novēršami, ja tiek ievēroti drošības pasākumi, piemēram, uzsākt peldēšanās sezonu tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18 grādus, nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem, ir jābūt uzvilktai glābšanas vestei, norāda VUGD.

Visās Latvijas oficiālajās 59  peldvietās ūdens kvalitāte ir laba un ir izvietotas bojas, kur atrodas glābēji.



 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti