Robežsardzes šefs norādīja, ka Latvijas un Baltkrievijas robežsargiem nav bijušas tiešas sadursmes, taču esot saņemta informācija, ka ir bijuši Baltkrievijas dienestu mēģinājumi pārkāpējus "pierunāt apbruņoties un veikt agresiju pret Latvijas robežsargiem".
Pēc Pujāta teiktā, Baltkrievijas robežsargi robežpārkāpējiem piedāvājuši pat šaujamieročus, lai tie dotos pāri Latvijas robežai.
Robežsardzes priekšnieks uzskata, ka dažāda veida provokācijas no baltkrievu robežsargu puses ir sagaidāmas ar lielu varbūtību.
"Ir bijusi vērsta verbāla agresija pret Latvijas robežsargiem no Baltkrievijas dienestu puses. Sekojam līdzi, protams, arī tam, kas ir noticis Polijā, kur tika fiziska vardarbība lietota pret Polijas robežsargiem. Šādu risku iespējamību mēs vērtējam kā diezgan augstu," atzīmēja Pujāts.
Kopumā Pujāts vērtēja, ka nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas saglabājas.
"Janvārī tās bija 344 personas, februārī – 377 un martā – 556 personas. Uz Minsku ir atsākušies lidojumi no Irākas, no Bagdādes. Tāpat ir ziņas par lidojumiem no Teherānas Irānā, līdz ar to ir sagaidāms, ka šis nelegālās migrācijas spiediens ne tikai nesamazināsies, bet arī varētu pieaugt," stāstīja Pujāts.
Savukārt saistībā ar žoga izbūvi gar Latvijas–Baltkrievijas robežu Pujāts norādīja, ka nevar runāt par būtiskām atkāpēm no darbu grafika, jo žogs uz robežas izbūvēts vairāk nekā 52 kilometru garumā. "2024. gadā noteikti arī plānojas visa 130,6 kilometru žoga izbūves pabeigšana," piebilda Pujāts.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Ņemot vērā joprojām pastāvošos riskus saistībā ar nelegālo migrāciju un Baltkrievijas varas režīma īstenotajiem hibrīduzbrukumiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, vairākkārt pagarināta ārkārtējā situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpils valstspilsētā. Tagad ārkārtējā situācija ir spēkā līdz 10. maijam.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza Eiropas Komisijā, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Sākotnēji bija paredzēts, ka žoga pirmā kārta 85,8 kilometru garumā tiks pabeigta līdz 2023. gada pavasarim, bet otrā kārta 63,9 kilometru garumā – līdz 2024. gada pavasarim. Taču purvos atlikta Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga būvniecība, būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā.
