Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Saeima pērn grozīja Imigrācijas likumu, nosakot, ka Krievijas pilsoņiem, kuri kā kādreizējie Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi saņēma pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, septembrī tās nebūs vairs derīgas. Pie jaunas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēs tikt, nokārtojot valsts valodas pārbaudi.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes aprēķiniem šī prasība attiecas uz vairāk nekā 25 tūkstošiem cilvēku. Vecāki par 75 gadiem ir pieci tūkstoši Krievijas pilsoņu, un viņiem latviešu valodas zināšanas sarunvalodas līmenī nav obligātas. Tāpat valodas pārbaudes prasība neattiecas uz izglītību latviešu valodā ieguvušajiem un cilvēkiem ar nopietnām veselības problēmām.
Apmēram 17 tūkstoši Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu tagad ir izvēles priekšā – kārtot latviešu valodas eksāmenu vai būt gataviem atstāt valsti.
Robežsardze jau paudusi spēju nepieciešamības gadījumā viņus izraidīt. "Resursi šiem uzdevumiem pagaidām mums ir pietiekami," iepriekš apliecināja pulkvežleitnants Mareks Hoņavko.
Ilgstoši divi lingvistiskie burbuļi
"Vai Latvija ir darījusi pietiekami daudz, lai integrētu šeit ilgstoši dzīvojošos Krievijas pilsoņus? Tad mana īsā atbilde ir – nē," sacīja Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētniece doktore Ieva Birka.
Viņa norādīja, ka valsts gadiem pieļāvusi divu lingvistisko burbuļu pastāvēšanu: "Principā latvieši dzīvoja savā burbulī un krieviski runājošie dzīvoja savā. Šo divu burbuļu pastāvēšana visiem bija izdevīga. Tādēļ nav jau brīnums, ka, izvēloties pieņemt Krievijas pilsonību, šiem cilvēkiem, kuri tomēr izvēlējās uzturēties un palikt Latvijā, nebija nepieciešams iemācīties latviešu valodu.
Tagad mēs esam sapratuši, ka nav droši dzīvot šādos divos burbuļos. Bet reāli vēlme kādu integrēt nav palielinājusies.
Līdz ar to mēs gribam pārspridzināt krieviski runājošo burbuli, bet jautājums, vai laidīsim iekšā savā latviski runājošajā burbulī."
Taču ar valodu vien iekļaut nevarot. To eksperte secinājusi arī savā disertācijas darbā: "Līdz šim Latvijas integrācijas politika ir likusi pārāk lielu uzsvaru tikai uz šo valodas un kultūras apgūšanu."
Valodas kursi ārzemniekiem
Sabiedrības integrācijas politika skar vairākas nozares, bet par to atbildīga ir Kultūras ministrija. Tā finansē Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projektus, tostarp trešo valstu pilsoņu iekļaušanas aktivitātes.
"Šī politika atsevišķi nerunā par Krievijas Federācijas pilsoņiem, bet runā par visiem trešo valstu pilsoņiem un viņu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā," sacīja Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne.
No 2016. gada līdz pagājušā gada vidum latviešu valodas kursi nodrošināti aptuveni četriem tūkstošiem trešo valstu pilsoņu.
No tiem nedaudz mazāk par pusi (aptuveni 40%) bija Krievijas pilsoņu. 3800 trešo valstu pilsoņi apmeklēja integrācijas kursus, un no tiem aptuveni piektdaļa Krievijas pilsoņu. Konsultatīvo atbalstu saņēmuši nepilni deviņi tūkstoši.
Pirms pāris gadiem integrējamos par šiem kursiem aptaujāja. "Liels īpatsvars no aptaujātajām personām bija tieši Krievijas Federācijas pilsoņi. Kopumā vidējais vērtējums piecu ballu skalā ir nedaudz virs četrām ballēm, kas nozīmē, ka mērķa grupa salīdzinoši augsti vērtē sniegto atbalsta pakalpojuma kopumu. Protams, varbūt dažreiz tas biežums nav pietiekams vai arī mācību pieeja, norises laiks, ņemot vērā ģimenes specifiku, darba laiku," sacīja Šaicāne.
Te jāpiebilst, ka nav zināms, cik no visiem dalībniekiem kursos bijuši ilgstoši Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi.
"Vai tas ir pietiekami vai nepietiekami? Ir jāņem vērā, ka jebkura fonda līdzekļi ir ierobežoti, protams, un noteikti ir palicis kāds cilvēks, kas nav ticis bezmaksas latviešu valodas mācību grupā. Mācību grupas vienmēr ir pilnas. Pieprasījums ir augsts," norādīja ministrijas pārstāve.
Eksāmeni veicinās iekļaušanos?
Taču uz obligātajām valsts valodas pārbaudēm līdz šim pieteikusies nedaudz mazāk kā puse no 17 tūkstošiem, kam eksāmeni jākārto. Vēl paliek aptuveni 9 tūkstoši, kas varēs vispārīgā kārtībā pieteikties jūnijā uz augusta pārbaudēm. Taču visus eksaminēt nevarēs, jo iestādēm trūkst resursu.
Pētniece Birka uzskata, ka obligātie eksāmeni neveicinās Krievijas pilsoņu iekļaušanos: "Vai cilvēki, kuriem valsts valoda piespiedu kārtā ir jāapgūst, jūtas, ka tas ir taisnīgi pret viņu? Vai neveidojas aizvainojums, draudu sajūta? Līdz ar to, no otras puses, mums arī ir jādomā, ka Krievija jebko, kas notiek Latvijā, traktēs sev izdevīgā gaismā. Uzspiežot šīs mācības, nekomunicējot, kāpēc tas ir svarīgi, kāpēc mums vajadzētu visiem virzīties uz šo kopējo valodas ietvaru, mēs riskējam ar to, ka pretī būs Krievija, kas teiks: nu, redziet, mēs jau jums teicām – rusofobija un viss pārējais."
Iztrūkstot savstarpējā dialoga, un tas ietekmē piederības sajūtu.
To, ka obligātais eksāmens radījis Krievijas pilsoņos satraukumu, zināja teikt Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns:
"Caur sakostiem zobiem [to dara], – es pieļauju, ka tas rada lielākas dusmas, nepatiku pret Latviju.
Lielākajai daļai jau arī nav īsti, kur doties prom, viņiem nav, kur likties. Politika ir pietiekami strikta šajā gadījumā. Manā skatījumā pilnīgi bezatbildīgi, ka pagājušajā Saeimā kaut kas tāds tika pieņemts bez jebkāda praktiska īstenošanas mehānisma, arī nedomājot par to, kādas var būt sekas, tajā skaitā starptautiskās."
Pētījumi rāda, ka Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem Latvijas pilsoņiem un Krievijas pilsoņiem attieksme pret valsti būtiski atšķiras. Pēc neatkarības atjaunošanas daļa pieņēma Krievijas, nevis Latvijas, pilsonību kaimiņvalsts pensiju sistēmas dēļ, taču daļai vienkārši pietrūka motivācijas.
"Varēja varbūt darīt kaut ko, bet bija ļoti objektīvi ierobežojumi tieši attiecībā uz šo konkrēto grupu, kuru Latvijas politikai bija grūti sasniegt.
Tā ir ļoti specifiska – gados veca, pietiekami konservatīva, neelastīga krievvalodīgo daļa," norādīja Kaprāns.
Latvijai vajadzēja būt proaktīvākai valsts valodas apmācībā. Un piedāvājums apgūt latviešu valodu pašvaldībās atšķiras.
Vēlme iegūt Latvijas pilsonību pieaug
Krievijas pilsoņu naturalizācija Latvijā:
- 2014. – 41
- 2015. – 33
- 2016. – 52
- 2017. – 53
- 2018. – 50
- 2019. – 59
- 2020. – 92
- 2021. – 40
- 2022 – 114
Dati: PMLP
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati liecina, ka pērn strauji pieaudzis Latvijas pilsonībā uzņemto Krievijas pilsoņu skaits. 2021. gadā tie bija 40 cilvēki, bet pērn – 114.
Taču pieteikumu skaits bija vēl lielāks. Interese par Latvijas pilsonību pieauga martā. Kopš tā laika ik mēnesi PMLP saņēma apmēram 30–40 pieteikumus no Krievijas pilsoņiem. Bet ne visi pie pilsonības tika.
"Ja mēs runājam par Krievijas pilsoņiem, salīdzinot pēdējos divus gadus,
aptuveni puse no cilvēkiem, kuri iesnieguši iesniegumus, netiek līdz Latvijas pilsonībai.
Daudzos gadījumos tas ir saistīts ar to, ka latviešu valodas prasmes un zināšanas nav tik spēcīgas, lai nokārtotu visas pārbaudes," pastāstīja PMLP pārstāve Madara Puķe.
Lai tiktu pie Latvijas pilsonības, Krievijas pilsoņiem naturalizācijas process aizņem aptuveni gadu, jo viņiem ir jāatsakās no esošās pilsonības. Līdzās latviešu valodas prasmēm jābūt arī valsts vēstures un kultūras pamatu zināšanām.
