Sociālā aprūpes centrs "Zemgale" Ropažu filiālē, kas svin 60 gadu jubileju, dzīvo 270 iemītnieki. Tie ir cilvēki ar dažāda garīga rakstura traucējumiem un saslimšanām. Daudzi vairs neatceras pat, cik ilgi šeit atrodas.
"Aizmirsu, ļoti ilgi dzīvoju, mīļā," atzīst Zinaīda.
"Es esmu kādus 26 gadus," saka Aigars. Viņš sociālās aprūpes centrā nodarbojas ar sportu. Tas viņu iedvesmo un dod enerģiju.
Sociālā centra iemītnieki šeit uzturas ilgi – kādam nav, kur doties, citam neļauj veselība, taču ir arī tādi, kuri centru pamet un nonāk pusceļa mājās, lai dzīvotu speciālās atsevišķās kopmītnēs.
"Biju ticis ārā no pansionāta, bet sanāca tādi apstākļi, ka tiku atpakaļ uz pansionātu," skaidro Aivars, stāstot, ka saslimis un izšķīries no ģimenes pirms 12 gadiem.
Centra iemītniekiem pieejama fizioterapija, psihologs; viņi apkopj savu dārzu, sporto, zīmē. Par spīti tam, aprūpes centra iemītnieki tik un tā ilgojas pēc savām mājām.
"Kāpēc es šeit nācu? Nu, tas jājautā maniem bērniem," saka Inese. "Te jau ir ļoti jauki, apkārtne skaista, cilvēki jauki, nevaru ne par ko sūdzēties. Manas iekšējās problēmas ir manas iekšējās problēmas.
Es gribētu atpakaļ uz mājām."
"Mājas ir mājas. Lai cik labus apstākļus mēs šeit radītu, bet ģimeni un mājas jau nevar atsvērt nevienam," uzsver VSAC "Zemgale" filiāles "Ropaži" vadītāja Laima Gornostaja.
"Darbinieku trūkums ir pats būtiskākais šķērslis, un tas darbinieku trūkums ir saistīts ar to, ka cilvēku resursu, kā darbaspēka trūkst visā valstī," skaidro VSAC "Zemgale" direktors Kristaps Keišs.
Tikmēr Labklājības ministrija jau domā, kā valsts varētu finansēt paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniegšanu mājās, lai sociālās aprūpes centros varetu mazināt pašu pacientu skaitu.
"Šobrīd norit diskusijas par to, kādā veidā mēs kā valsts puse varētu stiprināt šo pašvaldību kapacitāti, lai tik tiešām smagākiem klientiem šo aprūpi mājās nodrošinātu. Lai mazinātu vajadzību viņiem doties uz sociālās aprūpes centriem," norāda Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
Vidēji viens aprūpētājs saņem 700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Kad un kā mainīsies algas, kā arī finansējums aprūpes centriem, šobrīd ministrijā atbildēt nevar, sakot – tas ir tuvāko gadu jautājums.
