ĪSUMĀ:
- Liepājas slimnīcā pieaug pacientu skaits, viņi arī jāārstē ilgāk.
- Slimnīca skaidro – tās ir divu Covid-19 gadu sekas.
- Pērn slimnīca no valsts saņēma 24 miljonus eiro, šogad – 22,8 miljonus.
- Ambulatorajiem pakalpojumiem pērn bija 7,8 miljoni eiro, šogad – 7,6.
- Slimnīca: Sliktākajā gadījumā nāksies pilnībā pāriet uz maksas pakalpojumiem.
- Jau tagad vismaz 30 % pakalpojumu ir maksas.
- Veselības ministrija: finansējumu nozarei meklē, strādā darba grupas.
Šogad tā no valsts saņēmusi par pusotru miljonu eiro mazāku finansējumu nekā pērn. Tā kā slimnīca ir vienīgā reģionā, kas piedāvā plašu izmeklējumu un ārstēšanas veidu klāstu, medicīnas iestāde šajā pusgadā vēl sola cenas necelt, bet skaidrības par tālāku nākotni nav.
Liepājas slimnīcā pēdējos mēnešos pieaug pacientu skaits, un arī stacionārā viņi uzturas ilgāk. Tās esot sekas ielaistām saslimšanām un tam, ka cilvēki laikus netiek pie speciālista.
"Tas nav tāpēc, ka, nezinu, mēs viņus turam ilgāk, ka mums tas būtu izdevīgāk. Mums tas nav izdevīgi. Mums ir izdevīgi ātri ārstēt, ātri dabūt rezultātu un izrakstīt, bet parādās vairāk slimu cilvēku, kas ilgstoši jāārstē, ko nevar izārstēt trijās, piecās, desmit dienās. Šos divus gadus, kamēr bija šis Covid-19, tas vienkārši ir sakrājies," skaidroja Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Līga Priedena.
Liepājas Reģionālā slimnīca šobrīd strādā ar budžeta deficītu. Pērn no valsts stacionāro pakalpojumu sniegšanai tā saņēma 24 miljonus eiro, bet šogad tie ir 22,8 miljoni. Ambulatoro pakalpojumu sniegšanai pagājušajā gadā bija 7,8 miljoni, šogad – 7,6.
"Mums nepietiek sonogrāfijām, nav pieejamības. Pieprasījums ir lielāks. Viņš ir lielāks, nekā bija. Visas ambulatorās pieņemšanas ir tādā pašā apjomā, kā mēs viņas nodrošinājām iepriekšējos gadus," stāstīja Priedena.
Šobrīd slimnīcas vadība dzīvo ar cerību, tomēr sliktākajā gadījumā, iespējams, nāksies pilnībā pāriet uz maksas pakalpojumiem, jo jau tagad vismaz 30 % pakalpojumu ir maksas.
"Ja finansējumu neatradīs, tad īstenībā tas ir mājiens uz diezgan izteiktu maksas medicīnu, ja nebūs kaut kādu valstisku lēmumu.
Būs atkal tas pats, kas bija Covid-19 gados. Tad viņi [pacienti] nenāca tāpēc, ka baidījās nākt, bet tagad viņi nenāks tāpēc, ka nebūs, par ko nākt," sacīja Preidena.
Veselības ministrijā atzīst, ka finansējums medicīnas nozarei ir nepietiekams un ka tas ir jāpalielina, bet vēl norit apspriedes dažādās darba grupās.
"Šobrīd norisinās darbs vairākās darba grupās gan Veselības ministrijā, gan Finanšu ministrijā, gan arī Latvijas Ārstu biedrībā, veicot gan nozares finansējuma izvērtējumu, gan aktualizējot noteiktu pakalpojumu tarifus, lai tie atbilstu reālajām izmaksām, kas ir būtiski pieaugušas īpaši pēdējā gada laikā.
Kad darba grupas pabeigs izvērtēšanu, tad arī varēsim plašāk komentēt iespējas novirzīt nozares vajadzību segšanai lielāku finansējumu," norādīja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
TV Kurzeme aptaujāto iedzīvotāju domas par slimnīcas pakalpojumu kvalitāti un cenām dalās, bet visi atzīst, ka pie speciālistiem tikt nav viegli.
"Ja tu ej pie privātā ārsta, tad protams, maksā diezgan kārtīgi. Rindas ir lielas, un kvalitāte ir laba tad, kad tu beidzot sasniedz savu vajadzīgo speciālistu," atzina liepājniece Aida.
"Uzlika mammu rindā pie kardiologa, tagad ir pagājis mēnesis. Nācu viņu savākt no slimnīcas un uzzināju, ka kardiologs iet pensijā. Man, protams, neviens pat neteica, ka viņa pie tā kardiologa netiks," stāstīja liepājniece Kristīne.
Pagaidām ārstu samazinājums vai izmaiņas pakalpojumu sniegšanā vēl nav notikušas. Arī ēdināšana pacientiem tiek nodrošināta tādā apmērā un cenā kā iepriekš – apmēram 3 eiro dienā.
KONTEKSTS:
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīs 85,8 miljonus eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro.
Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība prasīja Saeimai rast papildu naudu, brīdinot, ka augustā, septembrī var nākties slēgt plānveida pacientu pieņemšanu.
Valdošā koalīcija solījusi piešķirt papildu naudas energoresursu cenu kompensācijām valsts un pašvaldību slimnīcām. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm. Taču līdz Saeimas Budžeta komisijas galīgajam lasījumam sagatavotajā budžeta projektā vēl papildu nauda veselības aprūpei nav paredzēta.
