ĪSUMĀ:
- No nākamā gada piekļūt e-veselībai varēs tikai ar e-ID karti, e-paraksta karti, e-paraksta karti plus vai "e-parakstu mobile".
- Pieslēgties e-veselībai vairs nevarēs, izmantojot internetbanku.
- Par izmaiņām bija zināms jau no šī gada sākuma.
- Lauku ģimenes ārstu asociācija norāda: Šī prasība radīs sarežģījumus.
- Par e-parakstiem atbildīgais LVRTC: E-paraksts ir pielīdzināms dokumentu uzrādīšanai.
- "E-paraksts mobile" var iegūt arī bez eID kartes.
Ziņa par to, ka no nākamā gada sākuma pieeja e-veselībai būs iespējama tikai ar tā saucamajiem e-paraksta rīkiem, izraisījusi rezonansi sociālajos tīklos, piemēram, bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits ("Konservatīvie") par to ierakstījis – "kāpēc tā vajag rīkoties, ja nespēj visiem laikus izsniegt eID kartes, un ko darīt senioriem?".
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā saka – šī prasība radīs un jau rada sarežģījumus.
Asociācijas valdes loceklis, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs norādīja, ka tas būs vienīgais autentifikācijas veids, kas ir krietni sarežģītāks nekā autorizācija, izmantojot internetbanku.
"Mēs, protams, neesam speciālisti, bet mēs nedomājam, ka gluži šīs pieejas ar internetbankām būtu kaut kādā veidā nedrošas, jo tomēr banku sektors jau nu ir parūpējies gana labi, lai finanšu līdzekļi tiktu pasargāti," sacīja Dzalbs.
Tiesa, Dzalbs atzina, ka par šīm izmaiņām bija zināms jau labu laiku iepriekš, un arī Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādināja, ka
autentifikācija tikai ar e-paraksta rīkiem bija plānota jau no šā gada sākuma, bet to atlika uz gadu, saprotot, ka daudzi tam vēl nebūs gatavi.
Taču ģimenes ārsts Ainis Dzalbs paredz, ka arī nākamā gada sākumā ne vienam vien pacientam šo elektronisko rīku vēl nebūs. Visbiežāk tie vajadzīgi, lai, piemēram, apstiprinātu darbnespējas lapas, tāpēc ārstiem, visticamāk, nākšoties atgriezties pie šo dokumentu drukāšanas.
"Mēs paredzam, ka it īpaši reģionos šo elektronisko pakalpojumu izmantošanas iespējas būtiski samazināsies, un tas palielinās slogu uz ģimenes ārstiem, jo mums būs jādrukā darbnespējas lapas pacientiem, jo viņi vienkārši netiek pie tām elektroniskajā vidē," sacīja Dzalbs.
Taču Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis norādīja, ka e-veselība nav vienīgā datu bāze, kuru izmanto medicīnā; pēc viņa vārdiem, pagaidām tā pilnvērtīgi funkcionē tikai e-recepšu sadaļā un darbnespējas lapu izsniegšanā, bet pārējās jomās nav attīstīta, tāpēc, piemēram, informāciju par pacientu izmeklējumiem un analīžu rezultātiem gan ārsti, gan paši pacienti atrod sistēmā "DataMed", kas nav valsts uzturēta, bet gan privāta.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, kas atbildīgs par e-paraksta un e-identitātes sistēmu Latvijā, skaidroja, ka e-veselībā vairs nevarēs ieiet caur internetbanku, jo šis autentifikācijas statuss nav līdzvērtīgs.
Centra pārstāve Vineta Sprugaine norādīja: "Ja mēs skatāmies uz e-identitātes apliecināšanu, tad šobrīd tikai e-paraksta rīkiem ir augstākais statuss, kas ir pielīdzināms pases uzrādīšanai klātienē vai ID kartes uzrādīšanai klātienē."
Vineta Sprugaine nevarēja komentēt eID karšu izsniegšanas ātrumu un rindas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās, taču paskaidroja, ka, lai kļūtu par "e-paraksta mobile" lietotāju, e-ID karte nav vajadzīga – šo rīku iespējams iegūt arī ar tiem dokumentiem, kādi ir cilvēka rīcībā.
"[Lietotnes] "E-paraksts mobile" saņemšana šobrīd aizņem līdz 4–5 dienām. Mēs piegādājam līgumu ar bezmaksas kurjeru. Un, kā jau zināms, e-paraksta rīku izmantošana ir bez maksas neierobežotā daudzumā. Tāpat nav arī par uzturēšanu jāmaksā interneta vietnēm, kurās ir integrētas iespējas apliecināt identitāti ar "E-paraksts mobile"," atgādināja Vineta Sprugaine.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāve arī pastāstīja, ka e-paraksta rīki identitātes apliecināšanai digitālajā vidē pagājušā gadā izmantoti vairāk nekā 8 miljonus reižu un šogad pirmajos četros mēnešos jau vērojams pieaugums – vidēji miljons reižu mēnesī.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāve gan nenoliedza, ka pāreja uz e-paraksta rīku izmantošanu, lai apliecinātu identitāti, var sagādāt neērtības – tāpat kā jebkura paradumu maiņa. Protams, ja ir pierasts visur autentificēties, izmantojot internetbanku un smartID, grūti šīs ērtības aizvietot ar citu paņēmienu, taču LVRTC to apzinoties un tālab divreiz mēnesī rīko attālinātas apmācības, kurās ierāda, kā pieteikties, kā saņemt un kā lietot šos digitālos rīkus.
