Ministrs skaidroja, ka šis gads apliecinājis – plūdi kļūst biežāki. Arī šajā pavasarī plūdi ir aktuāla problēma, jo nesen sarežģīta situācija bija Jēkabpilī, bet tagad plūdi skāruši Augšdaugavas novadu, atzīmēja Sprindžuks.
Kopumā ministrs vērtēja, ka plūdu situācija "nav nekas ļoti ārkārtējs", taču tā ir nepatīkama. "Pašvaldības ir gatavas, jo plūdi vienmēr notiek vienās un tajās pašās pašvaldībās," piebilda ministrs.
Sprindžuka ieskatā, vairākās vietās būtu jāstiprina upju aizsargdambji. Viņš sacīja: "Uz hidrobūvēm ir milzīgs spiediens, veidojas strautiņi, noslīdējumi. (..) Pašvaldībām tās ir raizes šobrīd, lai nepārrautu dambi. Vasarā gaidāmi papildu izdevumi, lai to visu salabotu, sakārtotu."
KONTEKSTS:
Šogad daudzās Latvijas upēs piedzīvoti lielākie pali pēdējo desmit gadu laikā.
Liela daļa ziemas nokrišņu pa upēm aiztecēja jau janvāri, kad Jēkabpils piedzīvoja lielākos plūdus šajā gadsimtā. Ūdens daudzums Daugavā janvārī nebija tik liels, kā citos gados palu maksimuma laikā, bet Jēkabpils applūšanu izraisīja garš ledus sastrēgums.
Martā ūdens līmenis Daugavā atsāka paaugstināties, un pavasara pali šoreiz uzmanību liek pievērst situācijai upes augštecē.
Plūdu dēļ Augšdaugavas novada dome lūgusi Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju Dvietes, Tabores, Sventes, Nīcgales, Kalkūnes, Līksnas, Bebrenes, Pilskalnes un Laucesas pagastos. Upēs strauji kāpis ūdens līmenis, un jau vairākas dienas pārplūduši vairāki pašvaldības un valsts ceļi. Augšdaugavas novadā ir bažas par iedzīvotāju, vides un īpašumu drošību.
