"Publiskās atmiņas centrs" savā vēstulē Ventspils pilsētas domei, atsaucoties uz likumu, kas aizliedz publiskajā ārtelpā eksponēt objektus, kas slavina militāro agresiju un kara ideoloģiju, un uzsverot, ka šī cilvēka darbošanās bija vērsta pret neatkarīgo Latviju, aicina vietvaru demontēt Jāņa Fabriciusa pieminekli jau līdz šī gada Lāčplēša dienai. Vēstulei gan ir rekomendējošs raksturs.
"Skulptūra var tikt novietota muzejā vai kādā muzeja kopojumā, kur atrodas totalitārā režīma objekti. Militāra agresija ir vienīgais, ko šis vēsturiskais personāžs pēc būtības mūžā ir darījis," norādīja "Publiskās atmiņas centra" padomes loceklis, vēsturnieks Didzis Šēnbergs.
Trešdien, 2. oktobrī, "Publiskās atmiņas centrs" vēstuli ar aicinājumu iekļaut Fabriciusa pieminekli demontējamo objektu sarakstā nosūtījis arī kultūras ministrei Agnesei Lācei ("Progresīvie").
Ventspils domē atzina, ka
padomju varu slavinošie pieminekļi demontēti jau pirms 30 gadiem, bet Fabriciuss palicis, jo ir novadnieks ar augstiem sasniegumiem militārajā jomā un ir laikmeta liecība.
Šobrīd arī neesot saņemti nekādi pieprasījumi no oficiālām iestādēm, arī to 69 pieminekļu sarakstā, kas bija jādemontē līdz 2022. gada 15. novembrim, šis piemineklis nebija iekļauts. Saņemto vēstuli no "Publiskās atmiņas centra" dome neuzskata par saistošu.
"11. novembris vispār nav reāls termiņš, jo jebkurai demontāžai vajadzīgs projekts. Mēs esam savukārt no savas puses, ņemot vērā, ka šāda ideja ir atkal aktualizēta, aprēķinājuši, cik varētu maksāt šī pieminekļa demontāža, ja par to tiktu valsts mērogā lemts un mēs saņemtu šādu uzdevumu. Tie ir apmēram 50 000 eiro kopā ar teritorijas labiekārtošanu," pauda Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele ("Latvijai un Ventspilij").
Izpilddirektors norādīja, ka piemineklis būtu saglabājams esošajā vietā, bet tas jāpapildina ar kvalitatīvu skaidrojošo materiālu par Fabriciusa personību. Šim viedoklim piekrita arī Ventspils muzeja vadošais pētnieks Armands Vijups:
"Man liekas, par daudziem pieminekļiem, ne tikai Fabriciusu, man ir vajadzīgs, lai jaunā paaudze, bērni, jaunieši jautā – bet kāpēc? Tad ir tā iespēja izstāstīt to visu, lai tas neatkārtotos."
Zlēku pagastā esošajās Jāņa Fabriciusa dzimtajās mājās "Vangstreibējos" savulaik bija arī viņa muzejs. Tagadējais māju saimnieks te saglabājis viņa krūšutēlu, bet par pieminekli Ventspilī sacīja – tas jālemj pilsētas saimniekiem.
"Man ir grūti personīgi pateikt, vai viņš tur ir līdz elkoņiem asinīs, nav jau tie dati tādi, katrs viņu loka uz savu pusi," pauda "Vangstreibēju" īpašnieks Olafs Rustants.
Tikmēr Zlēkās dzīvojošā Latvijas Nacionālā arhīva vadošā pētniece Aiga Bērziņa-Kite atzina, ka jāskaidro vairāk. Šodienas skaidrojums nereti ir nekritiski pārņemts no padomju gadiem. Pētniece uzsvēra, ka nav viss jāiznīcina un jāignorē vēsture, bet tas jādara citādāk:
"Viņam nav jābūt publiskā telpā, kur gan pilsētnieki, gan pilsētas viesi to redz un pieņem par normu.
Tai nebūtu jābūt normai, ka šis komunists vēl ar visu padomju atribūtiku – zvaigzni, spico cepurīti, kādā 1940. gadā mūsu okupanti ienāca šajā valstī, stāv. Ir jābūt kvalitatīvai informācijai."
Arī ventspilniece Evita pauda, ka, viņasprāt, šāds piemineklis pilsētā nav vajadzīgs: "Es vispār uzskatu, ka nevajag, tāpēc tas ir kaut kas, teiksim, varbūt negatīvs pret mūsu valsti, pret Latviju. Manuprāt, uz tādām negatīvām lietām nav ko valstij balstīties, tas mans viedoklis."
Domē atzina, ka pieņemts lēmums rīkot ventspilnieku aptauju, lai noskaidrotu viņu viedokli par pieminekli.
