ĪSUMĀ:
- Pašvaldības neiesaista iedzīvotājus viņiem svarīgajos jautājumos, rezultātā – nekvalitatīvi lēmumi.
- Ar iedzīvotājiem nekomunicē tā, lai viņi uzzinātu par iespējām iesaistīties vai vēlētos to darīt.
- Daudz jāpaveic, lai sekmētu jauniešu līdzdalību un pilsonisko aktivitāti šobrīd un nākotnē.
- Valsts kontrole sniedz pašvaldībām ieteikumus situācijas uzlabošanai.
Iedzīvotāju līdzdalības trūkums "rezultējas iedzīvotāju vajadzībām neatbilstošos, iedzīvotājiem nesaprotamos vai sasteigtos pašvaldību lēmumos", uzsvēra Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins. Piemēram, neiesaistot mērķa grupas lēmumos par infrastruktūru, sekas īpaši smagi izjūt cilvēki ar funkcionālu traucējumu radītu invaliditāti.
"Diemžēl revīzijā secinām, ka pašvaldības gan pirms administratīvi teritoriālās reformas, gan pēc apvienošanās neveicina pilsoniski aktīvāku jauno paaudzi," norādīja Korčagins.
Kopumā Valsts kontrolieris Rolands Irklis Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja: "Tā situācija diemžēl ir tāda, ka iedzīvotāju līdzdalība tiek izmantota ļoti ierobežotā apmērā. Tas galvenais moments, kurā tas tiek izmantots, ir attīstības un teritorijas plānošanas dokumentu izstrāde, vajadzību un problēmu apzināšana."
Iedzīvotāju iesaiste ir būtiska piecos secīgos posmos. Taču, izņemot attīstības un teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi, kurā iedzīvotāju līdzdalību nosaka normatīvie akti un ko lielākoties pašvaldības nodrošina, citos būtiskos jautājumos tikai pirmajā posmā – vajadzību un problēmu apzināšana – revīzijas laikā Valsts kontrole konstatēja pilnvērtīgu pašvaldību darbu ar iedzīvotājiem.
Savukārt tikai atsevišķos gadījumos konstatēta iedzīvotāju iesaiste risinājumu meklēšanas un konkrētu projektu izstrādes posmos.
Pilnībā bez iedzīvotāju iesaistes notiek lēmumu pieņemšana par sagatavotajiem risinājumiem un šo lēmumu ietekmes novērtēšana.
Līdzdalības trūkums rezultējas ar kļūdām
Valsts kontrole secināja, ka pašvaldības nenodrošina pietiekamu iedzīvotāju līdzdalību attīstības plānošanas dokumentu ieviešanā, lēmumos par jomu stratēģijām, saistošajiem noteikumiem. Pēc tam kļūdas jānovērš, grozot saistošos noteikumus, kuri pavisam nesen pieņemti.
Piemēram, revīzijas izlasē iekļautajās pašvaldībās no 10 dažādu jomu stratēģijām iedzīvotāju līdzdalība bija paredzēta tikai trijās.
Savukārt no 538 saistošajiem noteikumiem tikai 38 izstrādē bija iesaistīti iedzīvotāji.
Valsts kontrolē uzsvēra, ka iedzīvotāji jāiesaista infrastruktūras jautājumos, lai šī infrastruktūra atbilstu viņu vajadzībām. Tomēr revidētās pašvaldības par vismaz 70 miljoniem eiro izveidojušas infrastruktūru, kas daļai iedzīvotāju – cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem – liek samierināties ar neiziešanu no mājām vai netikšanu vietējās iestādēs.
Piemēram, Gulbenes novada Tirzas pagastā grupu dzīvokļos izbūvēta uzbrauktuve ar 17% slīpumu, lai gan pieļaujamais slīpums patstāvīgai izmantošanai ir trīs reizes mazāks – 5%.
Savukārt Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā grupu dzīvokļos nav nodrošināts pietiekams vizuālais kontrasts, kas palīdzētu orientēties cilvēkiem ar redzes un garīga rakstura traucējumiem.
Sociālās aprūpes centrā "Pērle" Cēsīs durvju mehānisma dēļ cilvēkam riteņkrēslā iekļūšana ēkā nav iespējama ne patstāvīgi, ne ar atbalsta personas palīdzību – iekļūšanai ēkā ir nepieciešama divu cilvēku palīdzība.
Tuvā nākotnē revīzijas izlasē iekļautās pašvaldības plāno īstenot infrastruktūras projektus vismaz 21 miljona eiro vērtībā. Tomēr revīzijā konstatētais rada bažas, vai šī infrastruktūra būs cieņpilni izmantojama un pieejama visiem iedzīvotājiem.
"Kas šajā gadījumā ir pats uztraucošākais, ka bieži vien dzirdējām pretreakciju no pašvaldību speciālistiem – bet mēs taču izdarījām visu pēc priekšrakstiem, pēc būvnormatīviem viss tak atbilst. Šajā brīdī man gribas uzdot jautājumu – vai mēs taisām priekš būvnormatīviem, vai priekš cilvēkiem," retoriski jautāja Korčagins.
"Bieži vien tas aprobežojas ar "kaut kā nebūt ir jādabū cilvēks riteņkrēslā ēkā", nepadomājot, ka var būt cilvēks ar kustību traucējumiem, kas nepārvietojas riteņkrēslā, ir arī ar dzirdes traucējumiem, redzes traucējumiem, ir arī vecāka gada gājuma cilvēki, kuriem nav invaliditātes," norādīja arī apvienības "Apeirons" vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis.
Neefektīva komunikācija bez atgriezeniskās saites
85% aptaujāto Latvijas pašvaldību iedzīvotāju nepiedalās lēmumu pieņemšanā, jo trūkst informācijas vai tā ir sarežģīta. Revīzijā veiktā aptauja liecina, ka iedzīvotājiem trūkst pārliecības, ka viņu viedokli ņem vērā.
Revīzijā secināts, ka pašvaldības mēdz izvēlēties neefektīvus komunikācijas kanālus, piemēram, par teritorijas plānošanas jautājumu apspriešanu dažas pašvaldības ievieto informāciju tikai savā mājaslapā.
Tāpat efektīvi netiek izmantoti sociālie mediji un tādi instrumenti, kas sasniegtu adresātus. Informācija tiek publicēta reti, netiek publicēti video un trūkst interaktivitātes, kā arī kvalitatīvas atgriezeniskās saites, intervijā Latvijas Radio norādīja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
Pašvaldības nereti izmanto sarežģītu valodu, profesionālo leksiku, specifiskus jomas terminus un vispārīgas frāzes, kas iedzīvotājiem bez padziļinātas izpratnes nav saprotamas.
Tāpat iedzīvotāji ar redzes traucējumiem par līdzdalības iespējām vairumā pašvaldību nemaz neuzzina, jo nav nodrošināta informācijas pieejamība.
Iespējas uzzināt par līdzdalības aktivitātēm ir būtiski ierobežotas arī tiem pašvaldību iedzīvotājiem, kuri neizmanto digitālos komunikācijas kanālus, jo lielu daļu aicinājumu pašvaldības nepublicē informatīvajos izdevumos un/vai citos drukātajos materiālos.
Pašvaldības neparedz iedzīvotāju iesaisti arī gadījumos, kad tiek gatavoti grozījumi lēmumos, kuru tapšanā iedzīvotāji iepriekš ir aktīvi iesaistījušies.
Kopumā pietiekama atgriezeniskā saite iedzīvotājiem par viņu priekšlikumiem pašvaldībās tikpat kā netiek sniegta. To nesniedz ne tad, kad tas veicinātu iedzīvotājos pārliecību (pēc iedzīvotāju aptaujām), ne tad, kad to nosaka normatīvie akti.
Kvalitāte zūd tad, ja nav patiesas vēlmes noskaidrot iedzīvotāju vajadzības. Tā secinājušas nevalstiskās organizācijas. "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka norādīja, ka ne tikai iedzīvotāji bieži vien neuzticas pašvaldībai, ir arī otrādi – pašvaldības neuzskata, ka iedzīvotāji ko saprot.
"Neuzticēšanās ir abpusēja, tāpēc es teiktu, ka tā partnerība ir nenovērtēta, un ir ļoti svarīgi pie tā strādāt un saprast, ka tie ir mūsu padomdevēji," sacīja Stafecka.
Jaunās paaudzes balss var būt nesadzirdēta
Lai gan pašvaldībām pienākums strādāt ar jauniešiem ir spēkā jau 10 gadus, vairumā gadījumu darbs norit bez skaidriem mērķiem un uzdevumiem, secināts revīzijā.
Bez ticamiem datiem par jauniešu vecumu, dzīvesvietu, interesēm un vajadzībām pašvaldību darbības jaunatnes jomā bieži balstītas vien pieņēmumos. Tas attiecīgi rada risku pārtērēt resursus aktivitātēm, kurām realitātē nav būtiskas ietekmes uz situācijas uzlabošanos jauniešu līdzdalības jomā, un nedarīt to, kam ir liels potenciāls jauniešu iesaistei.
Piemēram, mobilais darbs ar mērķi nodrošināt klātienes līdzdalību jauniešiem vietās, kur nav jauniešu centru, notiek reti. Savukārt komunikācijā ar jauniešiem pašvaldības neņem vērā jaunās paaudzes mediju lietošanas paradumus.
Pašvaldības arī nerada apstākļus jauniešu domēm pilnvērtīgi piedalīties jauniešu interešu un vajadzību izpētē un analizēšanā vai priekšlikumu izstrādē. Tā vietā jauniešu domes vairāk funkcionē kā pasākumu organizētāji.
Valsts kontrole arī
saskata trūkumus līdzšinējā valsts politikā, jo pieļauts, ka būtiskas pilsoniski aktīvas jaunās paaudzes veidotājas – pašvaldības – 10 gadus nepilda normatīvajā aktā noteikto pienākumu.
Bērnu, jaunatnes un ģimenes lietu pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam izvirzītais mērķis līdz 2027. gadam panākt, ka 15% jauniešu augstu vērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās, revidentu vērtējumā, nav pietiekami ambiciozs, īpaši ņemot vērā, ka nepilnvērtīga jauniešu iesaiste pašvaldību darbā rada situāciju, ka bez jauniešu uzklausīšanas un viņu interešu apzināšanas tiek pieņemti lēmumi par lietām, ar kurām nākotnē būs jādzīvo tieši viņiem.
Valsts kontroles ieteikumi
11 revīzijas izlasē iekļautajām pašvaldībām – Jūrmalas un Rēzeknes valstspilsētām, Ādažu, Cēsu, Dienvidkurzemes, Dobeles, Gulbenes, Kuldīgas, Limbažu, Madonas un Rēzeknes novadiem – sniegti 116 ieteikumi iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai. To ieviešanas termiņi ir no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 2. janvārim.
Būtiskākie Valsts kontroles ieteikumi:
- paredzēt iedzīvotāju līdzdalību visos viņiem būtiskos jautājumos un visos labajā praksē paredzētajos posmos;
- līdzdalības aicinājumus veidot viegli uztveramus un labi pamanāmus, t. sk. izmantojot daudzveidīgus komunikācijas kanālus, lai sasniegtu visas iedzīvotāju grupas;
- sniegt savlaicīgu un pamatotu atgriezenisko saiti visos iedzīvotāju līdzdalības gadījumos;
- attīstīt jauniešu līdzdalības iespējas, t. sk. jaunatnes politikas izstrādi un jauniešu līdzdalību tās izstrādē, regulāru datu ieguvi un politikas pilnveidi atbilstoši aktuālajiem datiem, regulāru mobilo darbu, kā arī uzlabot digitālajā darbā ar jaunatni iesaistīto darbinieku kompetenci.