ĪSUMĀ:
- IZM un vietvaras apspriež piedāvāto skolu tīkla karti.
- Pašvaldības plānu sauc par tuvredzīgu, jo tas nozīmē vairāku skolu slēgšanu.
- Līvāni vēršas pie premjera, aizstāvot savu skolu.
- Dienvidkurzemes novads nav gatavs atteikties no Nīcas vidusskolas.
- Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs: sarunas ir smagas.
- Ministre: vēl diskutēsim, ceru, ka virzīsimies sarunā par saturu, kādēļ tas tiek darīts.
Ikgadējā tikšanās reizē starp pašvaldībām un Izglītības un zinātnes ministriju bija plānots pārrunāt sešus jautājumus, taču tālāk par debatēm par skolu tīklu puses tā arī netika.
Pašvaldības ministrijas plānus sauc par tuvredzīgiem, esot nesadzirdētas.
Piemēram, Līvāni pat uzrakstījuši vēstuli premjeram, paskaidrojot, ka no četrām vidusskolām novadā pašlaik palikušas tikai divas. Ministrijas kartē iezīmēta vairs tikai viena vienīgā.
"Tiek šis plāns vienkārši grūsts cauri, nesaskaņojot ne ar pašvaldībām, ne ar pašvaldību savienību. Principā mēs neesam pret optimizāciju. Protams, ir jāskatās tā situācija. Mēs arī esam likvidējuši skolas, kur ir 18 bērni, jo saprotam, ka tas nav ekonomiski pamatoti. Bet Rudzātu vidusskolā – vidusskolas posmā mums ir 77 skolēni," norādīja Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle.
Dienvidkurzemes novadā uz ministrijas sagatavotās skolu tīkla kartes, kurā redzams, kuras skolas turpinās mācīt arī vecāko klašu audzēkņus ilgtermiņā, vairs nav atrodamas divas skolas.
Par Priekules vidusskolu pašvaldība vēl varētu piekāpties, bet par Nīcas vidusskolu gribētu sagaidīt nopietnāku izvērtējumu.
"Nīcas vidusskola ir diezgan liela. Turklāt Nīcas vidusskola atrodas 20 kilometrus no Liepājas. Bet aptuveni 60 bērni no Liepājas brauc uz Nīcas vidusskolu mācīties. Vidusskolas posms, protams, nav liels. Ap 40 [skolēnu], bet vecāki izvēlas šo skolu. Tā ir brīva izvēle. Un sūta no Liepājas. Acīmredzot tur ir kāds labs piedāvājums. Es ceru, ka būs vēl citi argumenti ar konkrētu analīzi par mācību rezultātiem," pauda Dienvidkurzemes novada pašvaldības Izglītības un sporta komitejas priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis atzina, ka sarunas ir smagas.
"Bet tas vien ir apliecinājums tam, ka nav vienaldzīgo. Arī pašvaldību pusē nav vienaldzīgo. Katrs grib nevis iestāties pozā un nerisināt jautājumu, bet tiešām meklēt risinājumu, kāds ir vajadzīgs gan pierobežā, gan citur, rezultātā, protams, domājot par tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo visā valstī," sacīja Kaminskis.
Izglītības ministrei Andai Čakšai ("Jaunā Vienotība") valdība šonedēļ deva laiku līdz augusta vidum pieslīpēt un valdībā atkārtoti iesniegt skolu tīkla sakārtošanas plānu.
"No izglītības politikas viedokļa ir svarīgi, ka mēs fokusējamies uz izglītību, iekļaujošu izglītību par saprātīgu cenu. Aiz tā slēpjas pedagogu atalgojums, aiz tā slēpjas kvalificēts darbaspēks un būtībā ekonomikas transformācija.
Noteikti mēs vēl diskutēsim, un es ceru, ka virzīsimies vairāk sarunā par saturu, kādēļ tas tiek darīts,
kā ir mainījušies rezultāti un ko mēs kopīgi varam darīt, lai tiešām mainītu izglītības kvalitāti," pauda ministre.
Tā kā piektdien, 2. jūnijā, visu apspriest nepaguva, nākamā tikšanās abām pusēm plānota pēc divām nedēļām.
KONTEKSTS:
IZM piedāvā noteikt jaunus klašu lieluma kritērijus, kas 1.–6. klasei būtu rekomendējoši un pašvaldības varētu uzturēt arī mazākas skolas, taču 7.–12. klašu posma skolām kritēriji būtu obligāti un par skolu atrašanās vietām lemtu valsts. Klašu lielums būtu atkarīgs no tā, kurā no trim grupām ir konkrēta pašvaldība – pašvaldībās ar mazāku skolēnu blīvumu klases būtu mazākas, citur – lielākas.
IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu tīkla reorganizāciju, lai no ietaupītās naudas varētu palielināt skolotāju algas.
Iespēju valstij pārņemt skolu tīklu pieļāva bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Jaunā Vienotība"), arī bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska pirms dažiem gadiem pieļāva iespēju, ka valsts savā pārziņā no pašvaldībām varētu pārņemt vidusskolas.
