2021. un 2022. gadā Valsts policijā ir uzsākti 11 kriminālprocesi, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 150. panta (sociālā naida un nesaticības izraisīšana). Kā norāda policijā, šajos kriminālprocesos noziedzīgs nodarījums ne obligāti bijis vērsts pret konkrētas kopienas (piemēram, LGBT) pārstāvi, bet pret jebkuru cilvēku. Gandrīz visos gadījumos noziedzīgais nodarījums ir izdarīts interneta vidē.
Naida uzbrukumi pret LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas) kopienas pārstāvjiem ir bijuši visu laiku, tomēr atšķirība ir tajā, ka par to nerunāja, akcentēja Zālītis: "Esam novērojuši, ka policija pēdējā laikā spēj pietiekami labi izmeklēt šādus gadījumus, līdz ar to cilvēki arvien vairāk par to sāk runāt. Ja pirms pieciem gadiem es teiktu, ka situācija ir pilnībā latenta un es nezinu ne par vienu gadījumu, tad tagad mēs zinām šajos pēdējos mēnešos par vismaz 10 gadījumiem.
Arī policija par šiem gadījumiem zina. Divos gadījumos mēneša laikā policija ir ierosinājusi kriminālprocesu, kas ir milzīgs sasniegums."
Zālītis norādīja, ka tas nenozīmē, ka Latvija ir kļuvusi par neiecietīgu valsti, bet cilvēki apzinās, ka var vērsties pēc palīdzības. Divi šādi kriminālprocesi Rīgā pret 100 līdzīgiem Stokholmā neliecina, ka Rīga kopienai būtu sevišķi droša, bet Stokholma – nedroša.
Ir tieši otrādi, pie mums naids pret šo sabiedrības grupu joprojām pastāv, šajā naidā balstīti noziegumi tiek pastrādāti, bet to nonākšana atklātībā un izmeklēšana un, galvenais, vainīgo sodīšana tikai nupat sāk progresēt.
Kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs atzinīgi vērtēja jaunievēlētā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča izvirzīto vienu no prioritātēm – cilvēktiesības.
"Domāju, ka Rinkēviča kungs jau savās pirmajās tēzēs ir teicis – cilvēktiesības un demokrātija būs vienas no viņa prioritātēm.
Ārkārtīgi ceru, ka tas būs Dzīvesbiedru likums, Civilās savienības likums vai regulējums, ka šis virzīsies uz priekšu.
Mums ir divi Satversmes tiesas spriedumi, mums ir 42 atzītas ģimenes, to skaits turpina pieaugt. Mums jau ir trīs Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, kas arī nosaka to, ka Latvijai ir pozitīvs pienākums atzīt viendzimuma ģimenes, tā ka… Daļa no demokrātijas un cilvēktiesībām ir tiesiskums, un, tā kā jaunais prezidents ir teicis, ka viņš to virzīs un arī veicinās sabiedrības diskusiju šajā virzienā, ko esošais prezidents šo četru gadu laikā diemžēl nav darījis," sacīja Zālītis.
Viņš akcentēja, ka par Dzīvesbiedru regulējumu runā jau 25 gadus. "Esam gatavi gan izmaiņām vairākos likumos, kas tāpat būtu jāpieņem, vai arī tas ir viens apjomīgāks likums. Tie ir vairāk nekā 70 likumu, kuros veicamas izmaiņas. Tas skaits vēl var pieaugt," uzskata Zālītis.
"Dzīvesbiedru" vadītājs atzinīgi vērtēja, ka par Valsts prezidentu ir ievēlēts pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs:
"Nepastāv vairs šie stikla griesti, kā viņš pats [Edgars Rinkēvičs] minēja. Ikviens var kļūt par Valsts prezidentu. Tā kā viņš ir grāvis, es domāju, ļoti daudz stereotipu. Bet primāri mums ir ļoti augstas raudzes politiķis kļuvis ar prezidentu."
Pārmaiņas sabiedrībā ļoti gausi, jo gadu desmitiem par šiem tematiem pie mums vispār nerunāja, bet pēcpadomju laikā mūsu kultūrtelpā vairāk valdīja postpadomju valstīm raksturīgais virziens, kurā drīzāk dominēja agresija.
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa norādīja, ka "tas nav jautājums par šiem citādajiem cilvēkiem, bet tas ir jautājums par mums pašiem. Mēs runājam par to caur saviem priekšstatiem un caur savu pieredzi. Mēs runājam par sevi."
KONTEKSTS:
Lai iestātos par iekļaujošu un saliedētu Latvijas sabiedrību, no 29. maija līdz 4. jūnijam Rīgā notiek "Riga Pride".
"Riga Pride" nedēļas laikā norisināsies vairāk nekā simts dažādu pasākumu un notikumu, tostarp Dažādības un iekļaušanas forums, starptautiska cilvēktiesībām un demokrātijai veltīta konference ar dažādu nozaru ekspertu dalību, daudzveidīgas diskusijas, darbnīcas, izstādes, kino seansi un koncerti.
Praida nedēļa noslēgsies 3. jūnijā ar galveno "Riga Pride" notikumu – gājienu "Arī mēs esam Latvija", kas Rīgas ielās kopā pulcēs tūkstošiem cilvēku. Gājiens noslēgsies ar īpašu svētku koncertu "Atplauksti! Mātei Latvijai visi bērni ir mīļi", kurā uzstāsies Latvijā zināmi un iemīļoti mūziķi.
