ĪSUMĀ:
- No jūlija repatriantiem plāno piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem, nevis pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
- Šo piecu gadu laikā būs pastāvīgi jāuzturas Latvijā, jāpierāda latviešu valodas prasme vismaz A2 līmenī.
- No jūlija plāno atcelt materiālos pabalstus repatriantiem.
- No 2024. gada janvāra zaudēs spēku norma par repatrianta statusu – varēs prasīt termiņuzturēšanās atļaujas.
- Iecerēts, ka Repatriācijas likums zaudēs spēku 2028. gadā, jo vēl noris tiesvedības saistībā ar repatrianta statusu.
To paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumus Repatriācijas likumā un Imigrācijas likumā, informēja Iekšlietu ministrija.
Šobrīd repatriantam uz pirmā iesnieguma pamata tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ļaujot pastāvīgi uzturēties Latvijā, brīvi ceļot Šengenas zonā, saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un citas sociālās garantijas, iepriekš nepierādot ne to, ka persona tiešām dzīvo Latvijā, ne arī valsts valodas zināšanas.
Izmaiņas paredz repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, ja piecu gadu laikā persona nepārtraukti uzturējusies Latvijā un apguvusi valsts valodu vismaz A2 līmenī.
Projektā paredzēts, ka, sākot no 2023. gada 1. jūlija, labvēlīga lēmuma gadījumā repatriantiem piešķirs termiņuzturēšanās atļauju vai reģistrācijas apliecību uz pieciem gadiem.
No 2023. gada 1. jūlija paredzēts izslēgt arī Repatriācijas likuma normas par materiālo un sociālo palīdzību repatriantiem.
Tāpat paredzēts, ka Repatriācijas likuma normas par repatrianta un viņa ģimenes locekļa statusa piešķiršanu zaudē spēku 2024. gada 1. janvārī. Turpmāk latviešu vai lībiešu izcelsmes trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem būs tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.
Imigrācijas likumā noteiktais regulējums nepieļauj tik plašu ģimenes locekļa kategoriju uzskaitījumu kā Repatriācijas likums.
Iekšlietu ministrija skaidroja, ka likumprojektu mērķis ir samazināt apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latviju, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē.
Ministrija norāda, ka gan pirms, gan īpaši pēc tam, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, pieauga Krievijas pilsoņu interese par izceļošanu no Krievijas, lai pārceltos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
Lai gan ieviesti dažādi mehānismi, kas uz laiku liedz Krievijas pilsoņiem ieceļot un uzturēties Latvijā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arvien pieaug uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, īpaši no Krievijas pilsoņiem – repatriantiem.
Ministrija arī norādīja, ka tiek iesniegti dokumenti, kuros viltoti tautības ieraksti un dokumenta legalizācijas spiedogi. Turklāt iespējas šos viltojumus atklāt ir visai ierobežotas. Pēdējo gadu laikā veiktas 217 pārbaudes uz aizdomu pamata par to, ka dokuments ir viltots, uzsākti vismaz 80 kriminālprocesi, anulētas vai atteiktas vismaz 200 uzturēšanās atļaujas.
Valdība arī atbalstīja ieceri atzīt Repatriācijas likumu par spēku zaudējušu no 2028. gada 1. jūlija, kaut arī paredzēts no 2024. gada 1. janvāra izslēgt normas, saskaņā ar kurām personas var pieprasīt repatrianta statusu.
Ievērojot to, ka atsevišķos gadījumos vēl norisinās tiesvedība saistībā ar repatrianta statusa atņemšanu, kā arī turpmāko piecu gadu laikā ir iespējamas situācijas, kad repatriantam jāatmaksā piešķirtā materiālā palīdzība, ir lietderīgi atlikt normu par Repatriācijas likuma spēka zaudēšanu, lai varētu tikt pabeigti tiesvedības procesi un nodrošināta līdzekļu atmaksa, skaidroja ministrija.
KONTEKSTS:
Laikā no 1995. līdz 2010. gadam statistika par cilvēkiem, kas vēlas repatriēties, no Austrumu un Rietumu valstīm bija līdzvērtīga. Pēdējo 12 gadu laikā tas mainījies. Vidēji 85% gadījumos repatrianta vai viņa ģimenes locekļa statuss piešķirts Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņiem: visvairāk Krievijas – 62%, Ukrainas – 18% un Baltkrievijas 5%.
Krievijas iebrukums Ukrainā izmaiņas padarījis vēl krasākas. 2022. gadā Krievijas repatriantu un viņu ģimenes locekļu skaits kopējā valstu statistikā pārsniedzis jau 80%.
