Iepriekš ārkārtējā situācija vairākās administratīvajās teritorijās pie Baltkrievijas robežas bija noteikta līdz 10. maijam. Kopumā ārkārtējā situācija iepriekš minētajās teritorijās pagarināta septīto reizi.
Šī gada janvārī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas 344 personas, februārī – 377 personas, martā – 559 personas, aprīlī – 776 personas un maijā – 95 personas. Savukārt 2022. gadā kopā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturētas 5286 personas. 2021. gadā no 11. augusta no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturētas 4045 personas.
Tāpat Iekšlietu ministrijā norādīja, ka Krievijas uzsāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latviju, "tas ir, izdarīt spiedienu uz Eiropas Savienību un NATO".
Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas, atzīmēja Iekšlietu ministrijā. Ministrijas ieskatā tāpēc ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību.
KONTEKSTS:
Pirmo reizi valdība ārkārtējo situāciju četrās Baltkrievijas pierobežas administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpilī – izsludināja no 2021. gada 11. augusta līdz 10. novembrim. Savukārt pēcāk ārkārtējā situācija vairākas reizes tika pagarināta pa trim mēnešiem.
Ārkārtējo situāciju sākotnēji izsludināja, jo 2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas centās nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
