Reģioni Krustpunktā

Ģimenes ārsti jūtas nenovērtēti, trūkst naudas un apsver arī domu streikot

Reģioni Krustpunktā

Lādes iedzīvotāji nogreiderē bedraino ceļu. Pašvaldība - šāda pašdarbība neesot pieļaujama

Cilvēki pierobežā patērē gan pašmāju, gan arī kaimiņu medijus. Par karu runāt izvairās

Pierobežā cilvēki patērē gan Latvijas, gan kaimiņvalstu medijus. Par karu runāt izvairās

Pagājis gads, kopš spēkā stājušās izmaiņas likumā, kas paredz, ka sods var draudēt ne tikai par nelegālās televīzijas izplatīšanu, bet arī par izmantošanu. Tāpat kopš Latvijā aizliegti Krievijas propagandas TV kanāli, policija pastiprināti strādā nelegālās televīzijas apkarošanas jomā.  Bet vai kaimiņvalsts medijus joprojām labprāt skatās pierobežas iedzīvotāji, kuriem arī bez speciālām iekārtām ir pieejama gan Krievijas, gan Baltkrievijas televīzija un arī radio?

ĪSUMĀ:

Ciems atrodas aptuveni trīs kilometrus no Latvijas robežas ar Krieviju. Piebraucot pie pagasta pārvaldes ēkas, konstatējam, ka Latvijas Radio vietā mašīnā ir sākusi skanēt kāda Baltkrievijas raidstacija.

"Jūs atrodaties Latvijas austrumu tālākajā punktā. Robežojamies ar Krievijas Federāciju un ar Baltkrieviju," stāsta Pasienes pagasta pārvaldes vadītāja Skaidrīte Marčenoka.

"Mans pagasts ir diezgan garš, tāds garenisks, un mums ir četri kilometri ar Baltkrieviju un 17 ar Krieviju," viņa piebilst.

Pārvaldes vadītāja norāda, ka nav jābrīnās, ka radio uztver kaimiņvalstu programmas: "Jā, viņiem ir daudz spēcīgākas raidstacijas - gan krieviem, gan baltkrieviem, un viņi sit pāri."

Tāpat problēmas esot arī ar pieslēgumu viedtelevīzijai – vienīgais operators, kas piedāvā šādu pakalpojumu te, pierobežā, esot LMT.

Pasienes pagasta pārvaldes vadītāja Skaidrīte Marčenoka
Pasienes pagasta pārvaldes vadītāja Skaidrīte Marčenoka

""Tele 2" neņem, "zivtiņu" šeit neņem, kas vēl tur ir, vārdu sakot, te neviens neņem, izņemot LMT, un tad ir arī ļoti sliktas kvalitātes. Un kad zvani viņiem sūdzies, viņi saka: "kur jūs dzīvojat?" Kā nosaucam -  nu jā, piedodiet, mēs nevaram neko izdarīt,"’ stāsta Marčenoka.

Sliktā signāla kvalitāte un arī Latvijas TV pakalpojumu sniedzēju maksa par televīziju, ietekmējot arī iedzīvotāju izvēli par labu Krievijas un Baltkrievijas kanāliem.

"Reti kuram ir Latvijas televīzija. Televīzija ir Baltkrievijas un Krievijas pārsvarā. Pilnīgi brīvi pieejami - slēdziet iekšā, skatāties visu, ko gribat - gan ar parastajām antenām, gan ar tām kastītēm, viņas bija nopērkamas un viņi ir pieslēgti. Nu principā visi kanāli, tur ir ap simts kanāliem - Krievijas un Baltkrievijas," skaidro pagasta pārvaldes vadītāja.

Pasiena
Pasiena

Viņa norāda, ka nemaz nevajagot uzstādīt nelegālas sistēmas: "Šeit nemaz nav jāpieslēdz, viņi vienkārši paši raida. Man liekas, ka te nevienu neinteresē, lai mums būtu sakari saistīti ar Latviju."

Televīziju maz skatās un par karu nerunā

Pasienes centrā privātmājā dzīvo Natālija. Viņa skatoties tikai filmas internetā, klausās mūziku, ziņām līdzi neseko, arī nevienu Latvijas mediju nepatērē. Par politiskajiem notikumiem uzzina no "TikTok".

"Televizoru neskatos. Man nav pat antenas. Radio vispār neklausos, jo te neko neķer. Te tikai ceļu radio strādā un viss," saka Natālija.

Par politiku mājās nerunā un savus uzskatus par karu Ukrainā neatklāj: "Es negribu par to runāt. Man ģimenē ir krievi, ukraiņi, baltkrievi. Pēc nacionalitātes esmu baltkrieviete, bet dzimusi esmu šeit."

Par kopējo noskaņojumu ciemā viņa saka, ka diez vai te kādu kaut kas interesē: "Es pati uz robežas strādāju un redzu, kas notiek, ar ukraiņiem arī daudz komunicēju, no visām valstīm, no visām pusēm propaganda ir – kritizē gan krievus, gan visus. Man tēvs, piemēram, ir nepilsonis. Viņu tagad taisās uz mājām aizsūtīt. Par to, ka viņš te 40 gadus dzīvo? Paši neiedeva pilsonību. Negribu par to runāt. Smaga tēma visiem tagad."

Arī pie Pasienes pagasta pārvaldes ēkas satiktā Jeļena stāsta, ka televizoru neskatās: "Dažreiz tikai internetā kaut ko apskatos. Avīzes nepasūtam. Filmas, ziņas neinteresē. Radio jā, man skan – Radio 2. Dziesmas patīk - tur foršas."

Par politiskajiem notikumiem Jeļena uzzina no sarunām: "Viens kaut ko pasaka, otrs kaut ko pasaka. Žēl, ka cilvēki iet bojā ne par ko. Ukraiņus ļoti žēl. Kā valsts. Cilvēkus žēl, bērnus, ka tagad jābēg un nav ne mājas, nekā. Esmu baltkrieviete, bet esmu pilsone. Esmu te dzimusi, un mani vecāki te dzimuši un vecvecāki dzimuši te."

Jeļena saka, ka viņi neskatās Krievijas televīzijas kanālus: "Man pat antenas nav, mēs nopirkām televizoru ar internetu. Mēs neskatāmies. Filmas paskatāmies, kaut kādus raidījumus – tādus vairāk izklaidējošus, bet neko vairāk".

Jautāta, vai ģimenē nav bijis konfliktu, runājot par politiku, viņa atbild noliedzoši: "Vēl par ko būtu jāstrīdas, nē!"

Pagastā ir aptuveni 500 iedzīvotāju. Te pamatā dzīvo krievi un baltkrievi. Esot nedaudz poļi, ukraiņi un latvieši. Latviešu varētu būt kāda ceturtā daļa, pieļauj Pasienes pagasta pārvaldes vadītāja Skaidrīte Marčenoka.

Runājot par iedzīvotāju noskaņojumu, pagasta pārvades vadītāja saka, ka līdz karam Ukrainā varējis dzirdēt, ka iedzīvotāji savā starpā apspriež politiskos jautājumus, tagad gan esot pilnīgs klusums.

"Šī tēma netiek aizskarta, cilvēki varbūt baidās izteikt savas domas, varbūt negrib izteikt, nu bet politiskie jautājumi vispār netiek apspriesti. Klausos, ka vairāk uztrauc tas, ka cilvēkiem, kas šeit nodzīvojuši 40, 50 gadus un ir saņēmuši tomēr to Krievijas pilsonību, lai saņemtu pensiju agrāk, tagad ir jākārto eksāmens un jādomā, vai viņi paliks Latvijā, vai nepaliks. Un pārsvarā tās ir jauktās ģimenes, kur viens no ģimenes locekļiem, vīrs, teiksim, ir pilsonis vai sieva, ir pilsone Latvijas, un otra pusīte ir Krievijas pilsoņi. Ne jau tāpēc ņēma, ka viņiem tas uzskats bija, ka tā Krievija nu ir baigi labā, viņi tagad ņems tās Krievijas pilsonību. Tāpēc, ka Krievijā tomēr no 55 gadiem varēja sievietes iet pensijā. Nu tad arī tika pieņemta šī pilsonība tikai tāpēc, lai saņemtu pensiju, kamēr Latvijas pensijas laiks pienāks. Bet tā kā teiktu, kad tur jābrauc prom uz Krieviju, visiem tur Krievijā nu ir drausmīgi labi, tādas runas šeit nav un, vārdu sakot, politiski vispār netiek nekas apspriests," stāsta pagasta pārvaldes vadītāja.

Vēl Skaidrīte Marčenoka uzsver, ka vietējie labprāt klausās Latvijas Radio 4, kas esot viens no galvenajiem informācijas avotiem.

"Mums radio ļoti populārs ir. Doma laukums, tas ir Radio 4. Viņi viņu klausās no rīta līdz vakaram. Kur ieej kādreiz, kaut kur, viņiem visiem ir ieslēgts radio gandrīz. Un no rīta ja kaut ko apspriež, tad apspriež, to, ko stāstīja Latvijas Radio 4. Televīziju - nu ir cilvēki, varbūt, kas skatās, es nevaru pateikt, ka simtprocentīgi neskatās, bet nu pārsvarā tomēr Krievijas un Baltkrievijas [TV]. Bet neskatās politiskos atkal, skatās vairāk - krieviem ir ļoti interesantas izklaides programmas," norāda Marčenoka.

Lai skatītos kaimiņvalsts televīziju, pietiek ar parasto antenu

No Pasienes tālāk braucam līdz Šķaunes pagastam. Grants ceļš iet gar pašu Krievijas robežu. Aptuveni 20 kilometrus braucam ar ātrumu 30 līdz 40 kilometri stundā, jo ceļš ir bedrains, dubļains un tobrīd daudzviet sniegots. Solītais projekts "Austrumu stīga", kas paredzēja ceļu sakārtošanu gar austrumu robežu, tā arī netika īstenots.

Pabraucam garām zīmei "Pierobežas josla", kas nozīmē, ka atrodamies divus kilometrus no robežas. Drīz arī norāde uz Draudzības kurgānu, kas atrodas Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas robežu saskares punktā.

Pasiene. "Draudzības kurgans"
Pasiene. "Draudzības kurgans"

Šķaunes pagasta Zamšoviku ciemā piestājam pie kādas ceļa malā esošas mājas, pie kuras satiekam Lilitu. Viņa te atnākusi gaidīt autoveikalu, kas uz šo pusi brauc divas reizes nedēļā. Pašas māja atrodas nedaudz tālāk. Šis esot latvisks ciems.

Šķaunes pagasta Zamšoviku ciems
Šķaunes pagasta Zamšoviku ciems

"Krievu nav, neviena. Mēs abonējam Latvijas kanālus. Gribam, Krieviju varam paskatīties – uzejam, to rāda, visu, ko gribam - izklaidējošas pārraides, filmas," stāsta Lilita.

Krievijas kanālos ziņas un politiskos raidījumus gan neskatoties, un ģimenē par to īpaši nerunājot: "Nav mana stiprā puse."

Lilita stāsta, ka nekādas speciālas darbības, lai varētu skatīties kaimiņvalstu televīziju, neesot jāveic – pietiek, ja ir parasta televīzijas antena.

Viņa klausās arī radio: "Radio 2, Latgales radio. Koncertus apsveikuma. Vitebskas kaut kāds tur kanāls bija. Dziesmas pārsvarā – gan angļu valodā, gan krievu valodā."

Vēl tālāk gar Baltkrievijas robežu - Krāslavas novada Robežnieku pagasts.

Robežniekos satiktā Ināra dzimusi blakus pagastā Indrā. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Viņa saka, ka dzīve pierobežā ir grūta, bet viņai vienalga te patīk: "Kamēr bija atļauts, skatījāmies Krievijas kanālus – NTV, STS, TNT. Kad tos aizliedza, nobloķēja, mēs skatāmies tikai internetā. Pat noņēmām visas antenas. Ko atrodam, to arī skatāmies – filmas un izklaides programmas, mūziku."

Robežnieki
Robežnieki

Saturs esot krievu valodā. Latviski gribētu skatīties, bet esot grūti saprast: "Ja vēl subtitri būtu. Sāc skaties, bet pēc tam doma pazūd. Ar valodu ir problēma, kauns pat – dzimusi te, mācījusies te, un, jā, es nerunāju latviski, saprotu diezgan slikti. Īsus, atsevišķus teikumus saprotu, bet vairāk grūti.

Un tas nav tāpēc, ka es negribu - es gribu, ļoti gribu, un kauns, ka es nerunāju [latviski]. Visi zina, kā skolā mācīja, otrs – ar mums neviens nekad nerunāja.

Visi pārgāja vienmēr uz krievu valodu. Tagad arī vecums tāds, ka grūti iemācīties. Es gribēju, gāju uz trīs kursiem, lai uzlabotu zināšanas. Bet kā ir, tā ir," nosaka Ināra.

Pati Ināra ir latviete, taču Robežnieku ciemā latviešu esot maz. Daudz esot baltkrievu, arī ukraiņu, kas iebraukuši Padomju Savienības laikā. Nacionalitāšu esot daudz, bet lielākoties visi savā starpā runā krieviski.

Ināra nesaskaņas pēc kara Ukrainā ciema iedzīvotāju vidū neesot novērojusi: "Konfliktu šajā jautājumā mums savā starpā tiešām nav. Mēs ļoti draudzīgi dzīvojam.

Cilvēki labi. Politika ir politika, propaganda ir propaganda no visām pusēm, un tas ir saprotams. Es vairs neticu nekam un nevienam. Pats, ko redzi, ar ko saskaries – tādu arī izdari secinājumu."

Šajā pusē Latvijas radiostacijas uztverot gana slikti, tostarp arī Latvijas Radio kanālus, stāsta Asūnes un Ķepovas pagastu pārvalžu vadītāja Žanna Aišpure. Šobrīd arī Šķaunes un Bērziņu pagastu pārvalžu vadītāja pienākumu izpildītāja.

Asūnes un Ķepovas pagastu pārvalžu vadītāja Žanna Aišpure
Asūnes un Ķepovas pagastu pārvalžu vadītāja Žanna Aišpure

"Dažreiz es ar mašīnu braucu, pati ieslēdzu - viņš raustās. Tā ir problēma mūsu pārraides signāla stiprumā. Protams, baltkrievu radio labāk," atzīst Aišpure.

Ar kaimiņvalsts TV programmām problēmu gan nav.

"Tā ir tā problēma ar parastām antenām. Mēs tagad visur dzirdam, ka brauks pārbaudīs tā saucamos šķīvjus, kur caur internetu ķer virszemes televīziju, bet ar parastām antenām viņi skatās – naudas liekas nav, viņi liek parastās antenas un skatās. Protams, ja viņi dzīvo tuvāk pie robežas diemžēl baltkrievu sakarus ņem labāk nekā mūsējos," saka Asūnes un Ķepovas pagastu pārvalžu vadītāja.

Tā nav viena reģiona problēma. Ne tikai Latgalē skatās nelegālo televīziju

2021.gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka saturu - televīzijas programmas, filmas, mūziku u.c. nelegāli patērē 20 procentu Latvijas sabiedrības, Latvijas Radio norādīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Ieva Kalderauska.

Savukārt pērnā gada pētījums par iedzīvotāju mediju lietošanas paradumiem liecināja, ka 8% iedzīvotāju meklēja veidus, kā tomēr skatīties, piemēram, Latvijā aizliegtos Krievijas propagandas kanālus. Tajā skaitā mazākumtautību vidū tie bija 14%.

Bet vai tiešām problēma ar aizliegto televīzijas programmu skatīšanos visvairāk izjūtama Latgalē?

"Latgales vārds šajā sakarā varbūt izskanējis skaļāk, tāpēc, ka Krievijas, Baltkrievijas pierobežā ar parastu antenu var skatīties Krievijas programmas. Nu, tas tā ir. Tas vienkārši tehnoloģiski ir tā iespējams. Un tur gandrīz neko nevar darīt," komentē NEPLP padomes locekle Ieva Kalderauska.

"Vienīgais, es nezinu, katram Latgalē mājās nodrošināt legālos programmas izplatītājus Latvijā, apmaksāt labu televizoru. Bet, ja runā par nelegālām iekārtām, tad nav tikai Latgales problēma, tā patiesībā ir visas Latvijas problēma. Daļēji ir Latgalē, bet ļoti daudz ir arī Rīgā," saka padomes pārstāve.

Kopš Latvijā aizliegti Krievijas propagandas TV kanāli, policija pastiprināti strādā nelegālās televīzijas apkarošanas jomā. Pērn policija uzsākusi 18 administratīvā pārkāpuma procesus par nelegālās televīzijas izmantošanu, savukārt šogad sastādīti jau deviņi protokoli – septiņi no tiem Latgalē.

Runājot par nelikumīgās televīzijas izplatīšanu jeb par cilvēkiem, kas piedāvā pieslēgt aizliegtos televīzijas kanālus, par šo pārkāpumu šogad uzsākti divi kriminālprocesi. Pērn – četri.  

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Vitālijs Polovinskis stāsta, ka "mēs pastiprinātu uzmanību pievēršam publiskām vietām. Tas nozīmē, ka policija profilakses nolūkos pārbauda, kādus kanālus izplata publiskās vietās, piemēram, viesnīcu foajē, viesu namos, restorānos. Un tad šogad mums jau ir veiktas pārbaudes, no tām 60 Latgales reģionā. Runājot par pārbaudēm un staigāšanām pa mājām, protams, ka policija ar to nenodarbojas. Policija tagad nestaigās un pie katra neklauvēs un nepārbaudīs, ko viņš skatās. Tas nav tas mērķis."

Tiesa policija uzsver, ka Latgali īpaši izcelt nevajadzētu.

"Mēs nevaram teikt, pamatojoties uz kādu konkrētu ciparu vai kādiem objektīvie datiem, ka, piemēram, Latgalē vairāk skatās aizliegtos televīzijas kanālus nekā citos reģionos.

Jo ja mēs salīdzinām datus par izplatītājiem un klientiem, ko mēs redzam kriminālizmeklēšanā, tad viennozīmīgi Latgali mēs neizceltu. Rīgas reģionā ir daudz tādu izplatītāju, kas ir nonākuši policijas redzeslokā. Ir pieprasījums laikam, un ir arī piedāvājums. Diemžēl interneta vietnēs ir sludinājumi ar tādiem piedāvājumiem. Un cilvēki nesaprotamu iemeslu dēļ turpina to darīt, kas ir noziedzīgs nodarījums, un turpina arī nodrošināt tādus pakalpojumus. Un ja mēs paskatāmies, kur tas notiek, tad mēs nevaram teikt, ka tas īpaši notiek Latgalē. Tas ir visā valsts teritorijā," saka Vitālijs Polovinskis.

Gan NEPLP, gan Valsts policija arī turpmāk cīņu ar nelegālo televīziju uzsver kā prioritāti, un atgādina, ka atbildība un sods ir gan tiem, kas izplata un nodrošina tehniski nelegālos TV pieslēgumus, gan tiem, kas izmanto un skatās aizliegtos kanālus.

Par nelegālas sistēmas uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu personīgiem mērķiem var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz 700 eiro. Savukārt tiem, kas izplata aizliegtos kanālus, draud kriminālatbildība un arī bargāki sodi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti