Partijas dibināšana notika koncertzālē "Gors" aiz slēgtām durvīm. Masu mediju pārstāvji partijas dibināšanas kongresā netika ielaisti.
Reģistrācija partijas dibināšanas sapulcei ilga teju divas stundas. Sapulces zālē apsargi laida tikai tos, kuru vārdi bija atrodami organizatoru iesniegtajā sarakstā.
"Mums ir saformēts saraksts partijas dalībniekiem. Viņš ir slēgts. Bija iespēja pieteikties pirms tam, lai mums nebūtu problēmas ar komentāriem," skaidro partijas līderis Bartaševičs.
Bija arī cilvēki, kas ar šo kārtību nebija apmierināti.
"Tikai šajā kongresā var pieņemt kaut kādus lēmumus, statūtus un visu pārējo. Šobrīd es nesaprotu, kas notiek. Man tiek liegta iespēja, tāpēc, ka esmu izteikusi savu viedokli un man ir domstarpības ar pašreizējo Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču," stāsta rēzekniete Jeļena Stepule.
Cita persona, kam arī tika liegta iespēja kļūt par partijas "Kopā Latvijai" dibinātāju, izsauca Valsts policiju, vēršoties pie policistiem ar iesniegumu.
Viens no partijas dibinātājiem Andrejs Klementjevs skaidroja, ka tādi bijuši notāra norādījumi, taču notārs, kas vēlējās palikt anonīms, to pēcāk noliedza, uzsverot, ka tā bijusi organizatoru izvēle.
Kā aģentūrai LETA pēc partijas dibināšanas kongresa sacīja Bartaševičs, kavēšanās ar partijas reģistrēšanu nebūs – tiklīdz notārs sagatavos dokumentus, tie tiks iesniegti Uzņēmumu reģistrā. Dibinātāju sarakstā esot 217 dalībnieku, tajā skaitā deputāti no Jēkabpils, Ludzas un Rēzeknes pašvaldībām.
"Līdzko partija tiks piereģistrēta, mēs sāksim aktīvi darboties kā politiskais spēks," teica Bartaševičs.
Viņš uzsvēra, ka jaunajai partijai programma "diezgan atšķiras no citām partijām" un tai ir "sava recepte, kā ārstēt Latvijas ekonomiku un konsolidēt sabiedrību".
Partijas valdē ievēlēts Bartaševičs, kā arī bijušie "Saskaņas" politiķi Andrejs Klementjevs, Jekaterina Ivanova, Karīna Bartkeviča, Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs, Rēzeknes novada domes deputāts Zigfrīds Lukaševičs, Salaspils novada domes deputāte Ludmila Fedorkova, bijusī Ludzas domes priekšsēdētāja Jevgenija Kušča, iepriekš bezpartejiskais Jēkabpils domes deputāts Andrejs Gavrilovs, kurš vēlēšanās startēja no "Saskaņas" saraksta, SIA "Olimpiskais sporta centrs Rēzekne" valdes locekle Jekaterina Meirāne, kā arī Dmitrijs Arestovs un Ināra Mickāne.
Apmēram divas trešdaļas partijas dibinātāju ir Latgales iedzīvotāji, bet partijas rindās ir arī bijušie "Saskaņas" biedri, kas ievēlēti kā pašvaldību deputāti, piemēram, Salaspils un Ropažu novadu domē.
Bartaševičs uzsvēra, ka partijai galvenais mērķis ir apvienot visus spēkus un izveidot vienotu politisko nāciju, kurā nav diskriminācijas pēc nacionālajām, sociālajām vai reliģiskajām pazīmēm. Tāpat iecerēts efektīvs valsts ekonomiskais modelis, vienkārša un stabila nodokļu sistēma, kā arī pievilcīgs investīciju klimats.
"Mēs sevi redzam kā nevis reģionālu, bet valsts mēroga partiju, kas piedalīsies gan Eiropas Parlamenta, gan arī Saeimas vēlēšanās un, protams, pašvaldību vēlēšanās. Jo, manuprāt, atrodoties tikai pašvaldībās, nav iespējams vairākas lietas atrisināt."
Partijai būtiska būšot sociālā aizsardzība, labklājības veicināšana, kā arī izglītības pieejamība un kvalitāte. Svarīgākais uzdevums esot integrēt starptautiskos standartus nacionālo minoritāšu jomā.
Klementjevs iepriekš pastāstīja, ka partijai esot plāns vairāk runāt par ekonomiskiem, saimnieciskiem jautājumiem, apejot ārpolitiku un atsevišķus "sarežģītus" jautājumus.
Ārpolitikā visu izlemjot Eiropas Savienība un Brisele, bet nacionālās drošības jautājumus risinot Vašingtona un NATO, tāpēc partija "Kopā Latvijai" risināšot ekonomiskos, iekšpolitiskos un sociālos jautājumus.
Dibinātāju pārstāvis uzskata, ka pēc šādas partijas būs lielāks pieprasījums, kad karš Ukrainā beigsies un cilvēki sāks meklēt atbildes uz jautājumu "Kāpēc mēs tā dzīvojam?". Partija gribot atgriezties pie vecās diskusijas par to, kas notiek mājās, Latvijā.
Partijas dibinātāji cer ar šādu pieeju izkļūt no vēlētāju etniskā balsojuma, kāds līdz šim esot pastāvējis Latvijā.
"Mēs esam aizkavējušies. Pēdējās vēlēšanas Lietuvā un Igaunijā parādīja, ka viņiem sen nav etniskā balsojuma," uzskata Klementjevs.
Atbilstoši politisko partiju likumam, par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi, un partijas biedru skaits nedrīkst būt mazāks par 200.
Dalībai nākamgad paredzētajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās jaundibinātā partija varētu meklēt arī sadarbības partnerus, ar ko startēt kopā, pastāstīja Klementjevs.
"Vislielākais pieprasījums šodien ir apvienoties kopā, tāpēc arī izvēlēts šis vārds – "Kopā Latvijai". Mēs nestrādāsim varbūt citos segmentos, arī būtiskos, nacionālās drošības jautājumos, tāpēc ka ir skaidrs, ka tur mums ir sabiedrotais NATO un Eiropas Savienība. To mēs pieņemam un lepojamies ar to. Mums pats galvenais ir – kas notiek te, pie mums mājās."
Partijas vadība noliedz saistību ar Igaunijā esošu partiju ar līdzīgu nosaukumu, kura savā darbībā paudusi atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā.
Šonedēļ sociālajos tīklos gan konkurējošo politisko spēku pārstāvji, gan, piemēram, režisors Viesturs Kairišs aicināja rēzekniešus partijas dibināšanā neiesaistīties, definējot to kā "prokremlisku spēku", kā rindās pašvaldības darbinieki iekļauti spiestā kārtā.
To noliedz Rēzeknes pašvaldības izpilddirektors Raimonds Oļehno.
"Tie ir absolūti meli, kuriem nav pamatojuma. Nav nekāds brīnums, ka ļoti daudzi cilvēki, kas strādā pašvaldības iestādēs, kuri strādā pašvaldības struktūrās, iestājās tajā partijā."
