Dienas ziņas

Liepājā atklāj vienu no lielākajiem zivju pārstrādes kompleksiem Baltijā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Kārsavā meistarībā sacenšas arāji

«Kurš labā laikā nemāk art?» Kārsavā meistarībā sacenšas arāji

Divpadsmit arāji, spītējot lietum un pamatīgām dubļu dangām, piektdien Kārsavā sacentās aroda meistarībā. Dalībnieku vidū arī divi arāji no Igaunijas. Dalībnieki un rīkotāji uzsver, ka arī 21. gadsimtā aršana ir neiztrūkstoša sēklas pamata sagatavošanā – tas arī ir ražas un ienākumu pamats. 

Katram arājam tika iedalīts viens tīruma laukums. un sacensības var sākties, katram cenšoties parādīt savas prasmes un izturību.

"Kā mūsu zemnieki teica – tagad ir riktīgi laikapstākļi, lai parādītu meistarību. Kurš labā laikā nemāk art?" retoriski jautā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledžas direktore Sandra Ežmale.

Latvijas Arāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Laurinovičs norāda, ka prasme pareizi uzart ir ļoti svarīga, jo pamatā arums un aršana ir sēklas pamata sagatavošana.

"Tātad tas ir ražas pamats, un tas ir mūsu ienākumu pamats," viņš pamato.

Dalībnieki startē divās klasēs – tautas klasē, kur piedalās zemnieku saimniecību pārstāvji, un skolu un sporta klasē, kur savas prasmes demonstrē studenti. Māris Jānis Zuments ir topošais lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis un aršanu sauc par savu sirdslietu. Viņš paguvis izcīnīt 1. vietu arāju sacensībās Lietuvā.

Kārsavā norisinās arāju sacensības
Kārsavā norisinās arāju sacensības

"Lai sasniegtu labus rezultātus, ir jābūt pašam gribai, ļoti lielai vēlmei, jābūt labam skolotājam, kas var iemācīt, un tas arī viss. Tehnika, galvenais, lai būtu tehnika," saka Zuments.

Zemkopības ministrijas Stratēģijas analīzes nodaļas direktora vietnieks Jānis Šnakšis teic, ka šie jaunie speciālisti būs labi tehnoloģiju pārzinātāji un jaunie saimnieki nākotnē. 

Dalībnieku tehnika un arkli ir dažādi, taču īpaši izcelts dalībnieku vidū ir tradicionālās aršanas darbaspēks – zirgs.

"Mēs gribam parādīt un atgādināt cilvēkiem, ka vēl ir tāds dzīvnieciņš, ar kuru strādāja agrāk.

Visi esam pieraduši pie tehnikas, bet ir pie mums vēl Latvijā tāds darbaspēks kā zirdziņš. Pareizi, Cēzars? Redziet, kāds smuks un labs!"

teic piemājas saimniecības pārstāve no Mērdzenes pagasta Olesja.

Trīs stundu laikā arājam jāizveido saarums un atarums. Tiesneši  fiksē nianses – vagas taisnums un dziļums, saglaušanās, augu atlieku neesamība, lauciņa gali un citas.

"Maiņvirzējam varbūt ir grūti uztaisīt tā saucamo ķīļa slejas saarumu, bet, no otras puses, mums nav nekur Latvijā lauciņi regulārā četrstūra formā. Visi ir ar ķīļiem, kaut kādiem stabiem, akām," atzīst Latvijas Arāju organizācijas valdes priekšsēdētājs.

Uzvaras laurus sacensības skolas–sporta klasē ieguva vairākkārtējs čempions Jānis Vaitkevics no Dobeles puses,  tautas klasē – malnavietis Aleksandrs Drozdovs, savukārt darbā ar parastajiem arkliem labāko rezultātu uzrādīja igauņi.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti