Latvija aizvien pievilcīga ārvalstu studentiem: galvenais magnēts - konkurētspējīga izglītība

Tūkstošiem ārvalstu studentu šogad turpinās vai sāks studijas kādā Latvijas augstskolā. Ģeogrāfija ir plaša - Latvijā mācās jaunieši no vairāk nekā 100 pasaules valstīm. Latvijas Radio aptaujāto augstskolu pārstāvji atzīst, ka mūsu valstī iegūtā izglītība ir konkurētspējīga starptautiski, un tas ir galvenais ārvalstnieku magnēts. 

Pērn Latvijas augstskolās studēja vairāk nekā 10 000 ārvalstu studentu, un arī jaunajā mācību gadā vairāki simti ārvalstnieku spers pirmos soļus Latvijas augstākās izglītības iestādēs.  

Latvijas augstskolas arvien pievilcīgas ārzemju studentiem
00:00 / 04:47
Lejuplādēt

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Starptautisko sakaru departamenta direktore Baiba Pētersone pastāstīja, ārvalstu studentu vidū ir pārstāvēta visa pasaule. 

"Ārvalstu studenti mums ir apmēram trešā daļa vai 28% kopējā studentu īpatsvara. Tas skaitliski būtu aptuveni zem 3000. Pavisam kopā mums ir studenti no 80 valstīm, visiem pasaules reģioniem," sacīja Pētersone. "Šajā semestrī mums pievienojas vairāk nekā 400 jaunie ārvalstu studenti."

Pētersone paskaidroja, ka ārvalstu studentu skaits ir stabils ar pavisam nelielu tendenci pieaugt.

RSU populārākā ir medicīnas studiju programma, kurai seko zobārstniecība.

"Protams, ārvalstu studentus var uzņemt vairāk, ja mēs domājam par jaunu studiju programmu atvēršanu, it īpaši sociālajās zinātnēs," pauda Pētersone. "Tā varbūt nav RSU kapacitāte, bet arī Latvijas slimnīcu kapacitāte, jo, protams, studentiem arī ir ļoti svarīgs praktiskais, klīniskais elements, it īpaši medicīnā un citās veselības aprūpes nozarēs."

Ārvalstu studentu skaita palielinājums ir arī citās Latvijas Radio aptaujātās augstskolās. Interese ir pieaugusi arī Latvijas Universitātē (LU), pastāstīja LU studiju prorektore Kristīne Strada-Rozenberga.

"Šogad interese bija pat lielāka nekā iepriekšējos gadus, un saņemti vairāk nekā 2000 pieteikumi. Pieaugums pieteikumu skaitā ir 30%, kas ir diezgan ievērojami, bet šo konkursu - visas pārbaudes ir izturējuši virs 300 studentiem," teica Strada-Rozenberga. "Viņiem ir tiesības uzsākt [mācības], bet dažādu apstākļu dēļ mēdz kāds arī pārdomāt."

Strada-Rozenberga atklāja, ka LU aizvien vēl pārbauda vairāku studentu iesniegtos dokumentus. "Gan viņu izglītības dokumentu vētīšana – vai un kāda līmeņa izglītība ir iegūta. Gan arī vīzu jautājumi," piebilda Strada-Rozenberga.

Latvijas Universitātē ārvalstnieki veido apmēram 7% no kopējā studentu skaita.

"Mūsu mērķis nav piesaistīt jebkuru studentu un jebkuru ārvalstnieku, bet tiešām studijās ieinteresētus studentus, kas nav uzturēšanās atļauju mednieki, bet kuru primārais mērķis ir tiešām studēt un iegūt izglītību, kuri ir gatavi tajā ieguldīties," uzsvēra Strada-Rozenberga.

Arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) izglītības eksports ir svarīgs virziens, un šogad studijas sāks vairāk nekā 1000 ārvalstu studentu, bet kopumā RTU ārvalstnieku skaits tuvojas pieciem tūkstošiem, pastāstīja RTU Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Zane Purlaura-Poriņa.

"Protams, tradicionāli ir pārstāvēta Āzija. Mums ir arī diezgan lielā skaitā studenti no Eiropas. Redzam arī studentus no Latīņamerikas. Ir arī Ziemeļamerikas studenti šeit," ar ārzemju studentu kontingentu iepazīstināja Purlaura-Poriņa.

Pieprasījumu veicina plašais RTU studiju programmu klāsts un iespēja Latvijā iegūt konkurētspējīgu izglītību, sacīja Purlaura-Poriņa.

"Studenti, protams, ņem vērā arī izmaksu faktoru, bet šobrīd, skatoties uz to, cik nepieciešami iztikas līdzekļi, gan, cik maksā pašas studijas, mēs esam diezgan līdzvērtīgi saviem kaimiņiem Centrāleiropā," atzina Purlaura-Poriņa.

Visi Latvijas Radio aptaujātie augstskolu pārstāvji atklāj, ka par ārvalstu studentu piesaisti savā starpā nekonkurē, tomēr sāncensība ir jūtama ar citviet Eiropā bāzētajām augstākās izglītības iestādēm.

"Šī tendence, ka ārvalstu studenti izvēlas studēt Latvijā, apliecina izglītības kvalitāti. Ja diploms, sniegtās zināšanas, prasmes, kompetences un izdotais diploms nebūtu vērtīgs, tad studenti to neizvēlētos iegūt," teica Strada-Rozenberga.

Arī ārvalstu studentu pienesumā augstskolām ieguvumi ir vairāki, pauda RSU pārstāve Baiba Pētersone. Citvalstu studenti sniedz pienesumu arī Latvijas tautsaimniecībai.

"Tas arī ceļ universitātes starptautisko konkurētspēju. Protams, tas ienes pašu pelnītos līdzekļus universitātei," sacīja Pētersone. "Šie cilvēki Latvijā uzturas piecus un sešus gadus. Viņi iepērkas, piedalās kultūras, izklaides pasākumos, ceļo pa Latviju. Pie viņiem brauc radi, draugi, kuri izmanto viesnīcu pakalpojumus. Ir vēl viens ļoti svarīgs elements – šie studenti ir ar tiešo pieredzi Latvijā, un uzliek Latviju uz starptautiskās tūrisma kartes."

Ārzemju studenti arī veicina mūsu valsts starptautisko atpazīstamību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti