Trijās Baltijas valstīs pienākums ierīkot patvertni jaunceļamās ēkās ar likumu ir noteikts tikai Lietuvā. Likumprojekts ar šādu prasību Latvijā līdz šim bija iestrēdzis. Par lielāko klupšanas akmeni kalpoja pienākums ierīkot patvertni, būvējot daudzdzīvokļu mājas, kas sadārdzinātu jaunos projektus.
Šobrīd plānotās prasības visām patvertņu kategorijām vēl aizvien ir augstas.
"Radiācijas aizsardzība ir prasīta visos patvertņu tipos. Tas, kam mēs piekrītam, ka tas ir pirmajā patvertņu tipā jeb absolūti drošajās patvertnēs, bet mēs nevaram prasīt, lai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas izbūvētu pret radiāciju drošas," uzsvēra Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
Pēc Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas sēdes ledus ir sakustējies un ilgi gaidīto likumprojektu sola pabeigt dažu mēnešu laikā.
Par radiācijas aizsardzības prasībām vienošanās vēl nav. Taču izlemts, ka teju simt miljonu eiro vairāku gadu gaitā no valsts budžeta tomēr neprasīs.
Naudu ņems, pārskatot Eiropas fondus. Tie varētu būt no 7-9 miljoni eiro, ko novirzīs trūkumu novēršanai patvertņu vietās. Pēc iekšlietu ministra Riharda Kozlovska ("Jaunā Vienotība") vārdiem, īpaši svarīgi būtu piešķirt finansējumu valsts un pašvaldību īpašumā esošajām ēkām.
Palīdzību no valsts cer sagaidīt Rīga, kur par patvērumu varētu kalpot aptuveni simt vietu, un lielākajā daļā no tām būtu jāiegulda finansējums. Arī bumbu patvertnē Rīgā, Šarlotes ielā 1.
"Situācijas novērtējums kopumā šobrīd nav nekāds pozitīvais. Mēs, protams, arī šo patvertni šobrīd varētu nomarķēt un apdraudējuma gadījumā viņu arī izmantotu. Jo te ir tiešām spēcīgas sienas, griesti un pārējās konstrukcijas daļas, bet tas derētu īstermiņam – līdz stundai, divām. Te nav sadzīviskie apstākļi pagaidām piemēroti," teica Rīgas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes priekšnieks Gints Reinsons.
Galvaspilsētā pagaidām padomā ir vien dažu patvertņu sakārtošana. Tam Rīgas dome atvēlējusi 200 tūkstošus eiro.
Šī mācību gada laikā plānots arī izvietot patvertņu zīmes pie 70 Rīgas skolām ar piemērotām pagrabtelpām. Taču pagaidām vienīgā šāda zīme Rīgā ir pie Zinātņu akadēmijas ēkas. Visā valstī – 16 vietās.
Interesi pašvaldības neizrādīja arī par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšlikumu apsekot privātos vai kopīpašumus. Proti, pašvaldību būvvaldes vai būvinženieri tika aicināti apsekot šīs ēkas un novērtēt atbilstoši vadlīniju prasībām.
"Cik mēs zinām, no pašvaldībām atsaucības nav," atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.
Kamēr valsts ar pašvaldībām slīgst strīdos, tikmēr jaunās izglītības iestādes tiek projektētas bez patvertnēm, jo to neprasa ne likums, ne būvnormatīvi.
Kā noskaidroja "de facto", pagrabstāvs patlaban nav paredzēts ne topošajā bērnudārzā Ropažu novadā, nedz arī divos dārziņos Mārupes novadā, kas arī ir projekta stadijā.
"Jo dotajā momentā ir tikai vadlīnijas, ko ir pateikuši VUGD pārstāvji, kā pielāgot vai pilnveidot esošās telpas, ja tādas ir. Bet, ja mēs skatāmies uz jaunu būvi, tad īsti vēl nav nekādi būvnoteikumi," sacīja Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš (Latvijas Zaļā partija).
Tomēr vienā jaunajā skolā Mārupes novadā, ko plāno celt ar privāto partnerību, pagrabstāvs ir paredzēts. To vajadzības gadījumā varētu izmantot arī kā patvertni.
Rīgā par to vēl nedomā. 31. jūlijā Rīgas dome atbalstīja jaunas sākumskolas būvniecību Mežaparkā, taču, saskaņā ar esošo projektu, patvertne tajā nav iecerēta.
"Esošie projekti ir projektēti jau gadus iepriekš, līdz ar to jau esošajos projektos to diemžēl nevarēs izdarīt," teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība). "Bet var, piemēram, uzbūvēt patvertni blakus vai kādu citu ēku pielāgot, kas ir turpat netālu."
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai") atsaucās uz šī brīža valsts prasību trūkumu. Viņa gan uzsvēra: "Tad, kad mēs lemsim par projekta modifikācijām, es noteikti aktualizēšu [patvertņu] jautājumu, un es uzskatu, ka viņš būtu iekļaujams."
Ja pašvaldība vienotos par projekta izmaiņām par labu patvertnes ierīkošanai nākotnes skolā, noprotams, ka naudu šim mērķim tā prasītu no valsts.
