4. studija

Kapēc Saulkrastu iedzīvotāji vaino tautas skrējiena "Stirnu buks" organizatorus Baltās kāpas izpostīšanā?

4. studija

Kā rīkoties pircējiem, kuri no internetveikala "Dārza ABC" savus pasūtījumus nav saņēmuši?

Vai problēmas ar jahtām, kuras iegādātas ārzemēs, rodas tāpēc, ka Latvijā ir stingrāki noteikumi?

Dārgās reģistrācijas dēļ daļa jahtu īpašnieku burā zem citu valstu karogiem

Atpūšoties uz ūdeņiem, jūras piekrastē var redzēt jahtas, kas burā nevis ar Latvijas karogu, bet, piemēram, ar Zviedrijas. Varētu domāt, ka kaimiņi iecienījuši mūsu piekrasti, bet tā gluži nav. Iemesls kaimiņzemju karogiem Latvijas teritorijā slēpjas pavisam kur citur: salīdzinoši dārgais process un stingrās prasības buru jahtu reģistrācijai Latvijā spiež burātājus savas jahtas reģistrēt zem to valstu karogiem, kur prasības jahtu reģistrācijai ir krietni demokrātiskākas.

Jahtas pirkšana, reģistrācija un uzturēšana nav lēts prieks. Tomēr, neskatoties uz to, burāt gribētāju kļūst arvien vairāk, un peldlīdzekļu iegādei viņi ir iecienījuši Skandināvijas valstis – Norvēģiju un Zviedriju, kur jahtas un kuteri ir gan lētāki, gan ir plašāka to izvēle. Diemžēl ar nopirkšanu vien nepietiek, lai šī jahta būtu oficiāli piereģistrējama Latvijā.

"Tas, ko prasa Latvijas Jūras administrācijas kuģu reģistrs, ir izsekojamība – faktiski no jahtas pārdošanas brīža līdz tam, kad es kā jahtas īpašnieks esmu to iegādājies. Visai šai īpašumu tiesību ķēdei jābūt izsekojamai, un tas lielākajā daļā gadījumu ir praktiski neiespējami," stāstīja jahtas īpašnieks Alberts Ziemelis.

Jahtas reģistrēšana astoņas reizes dārgāka nekā Zviedrijā

Alberts savu jahtu pircis Dānijā un tagad, izejot garus dokumentu kārtošanas ceļus, piereģistrējis to Latvijā. Viņš atklāja, ka bieži vien dokuments, kas apliecina jahtas iegādi, ir abu pušu paraksti uz rūtiņu lapas:

"Ka viņš ir nopircis, otrs ir pārdevis; ir samaksāta nauda. Un tas ir viss, kas ir nepieciešams."

Lai reģistrētu peldlīdzekli, īpašniekam jārēķinās, ka to var izdarīt Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) vai "Latvijas Jūras administrācijā", atkarībā no peldlīdzekļa veida. Kuterus un motorjahtas līdz 12 metriem reģistrē CSDD, bet lielākas motorjahtas un visas buru jahtas reģistrē Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistrā.

Alberts norādīja, ka Latvijā, reģistrējot vieglo automašīnu, reģistrācijas maksa nav atkarīga no tās vērtības vai izmēra, taču, lai piereģistrētu jahtu auto vērtībā, jāšķiras no 800 eiro. Īpašniekam tiek izsniegti divi dokumenti – reģistrācijas apliecība un īpašuma apliecība. Katrs dokuments maksā 85 eiro, taču reģistrācijas apliecība ik pēc pieciem gadiem jāatjauno un atkal jāsamaksā 85 eiro. Bez tam pirms reģistrācijas jāveic kuģa pārbaude, kas izmaksā papildus vēl 210 eiro.  

Lielās summas, kas jāmaksā par jahtu reģistrēšanu Latvijā, nonāk Latvijas Jūras administrācijas kasē, nevis kā valsts nodeva sabiedrības kopējam labumam.

Tādu kārtību nosaka spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi.

Salīdzinājumam – tādas pašas jahtas reģistrēšana Zviedrijā izmaksātu ap 130 eiro, Latvijā – 1095 eiro jeb astoņarpus reizes dārgāk.

Arvien biežāk peldlīdzekļus reģistrē citās valstīs

Lai piereģistrētu peldlīdzekli, vispirms jāpalūkojas "Latvijas Jūras administrācijas" un CSDD mājaslapās, kur pieejams detalizēts skaidrojums, kas un kā jādara īpašniekam. Arī "Jūras administrācija" savā jaunākajā izdevumā "Jūrnieks" sniegusi skaidrojumu, kā pareizi rīkoties ar jahtām, kas iegādātas ārzemēs.

VSIA "Latvijas Jūras administrācija" valdes loceklis Edgars Gļaņenko uzsvēra: "Esam to tirgu izpētījuši. Ne tikai Zviedrijas, bet arī norvēģu un arī mūsu kaimiņu tirgu – igauņu un lietuviešu. Tā reģistrācijas struktūra visur ir diezgan vienāda un reglamentēta."

Vērojama tendence, ka arvien vairāk Latvijas burātāju izvēlas savus peldlīdzekļus reģistrēt citās valstīs, piemēram, Zviedrijā, Igaunijā vai Polijā, jo tas ir lētāk. Kā atzina Gļaņenko, tas ir katra īpašnieka personīgs lēmums:

"Vienīgais, uz ko mēs aicinām, lai tas viss būtu legāli un droši. Jo mēs esam par drošību uz ūdens, tas ir primārais faktors."

Burāšanas tiesības kārto Igaunijā

Arī burāšanas tiesības daudzi izvēlas nekārtot Latvijā, bet gan Igaunijā, par ko neizpratnē ir biedrības "Pilsētas jahtklubs" Burāšanas skolas vadītājs Rolands Millers:  

"Es, latvietis, aizbraucu uz Igauniju nezin kāpēc un nokārtoju tur tiesības. Atbraucu uz Latviju un saku, ka es te braukāšu ar Igaunijas tiesībām. Mašīnai taču nevienam neienāks prātā pēc autovadītāja tiesībām braukt uz Igauniju.

Kāpēc tas var notikt, ka viņi izsniedz tiesības ne savas valsts rezidentiem?"

Teorētiskajam kursam mācību ilgums Latvijā ir trīs mēneši. Pēc tam jāapgūst laivas praktiskā vadīšana. Līdzīgi kā autovadītāja tiesību iegūšanai. Pašlaik tas izmaksā apmēram 850 eiro. Lai iegūtu apliecību un tiesības kuģot Latvijā un starptautiskajos ūdeņos, eksāmens pēc tam jākārto CSDD.

"Cilvēks dabū tiesības kuģot attālumā 60 jūdzes no krasta visā pasaulē. Starptautiskās tiesības. Tātad viņam nav nekādu ierobežojumu no Rīgas iet apkārt Eiropai vai uz Vidusjūru. Un, protams, ar šīm tiesībām ir iespēja čarterēt jahtu jebkurā čarterkompānijā pasaulē," paskaidroja Millers.

Vidēji mēnesī CSDD izdod 100 vietējā mēroga atpūtas kuģu vadīšanas apliecības, bet starptautiskās tiesības saņem apmēram 150 kuģotāju gadā.

"Tā tiek atzīta starptautiski ar ANO rezolūciju, un būtībā tā apliecība ir derīga visā pasaulē," skaidroja CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.

CSDD pārziņā ir arī mazizmēra kuģošanas līdzekļu – laivu, ūdensmotociklu, motorlaivu, dažādu kuteru – reģistrācija. Galvenais nosacījums – garums šiem peldlīdzekļiem nedrīkst būt lielāks par 12 metriem. Tie paredzēti atpūtai privātpersonām Latvijas teritoriālajos iekšējos ūdeņos un arī tuvējā jūrā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti