Tuvākās vēlēšanas Latvijā notiks jau pēc gada, kad vēlēsim nākamos EP deputātus. Vēlēšanu kontekstā arvien ir vairākas neskaidrības. Lielākās no tām – par informācijas tehnoloģiju sistēmu izmantošanu. Gadiem ilgi atsevišķas CVK IT sistēmas nodrošinājis privātais sektors. Valsts kontrole uz šādu praksi aizrādīja. Tādēļ nākamajās vēlēšanās šis pienākums nodots valstij, kurai gan nav pieredzes šajā jautājumā.
"Nāca šis ziņojums, ka ir jābūt pašu paspārnē. Diemžēl situācija ir tagad tāda, ka jāsāk no jauna," sacīja CVK vadītāja Kristīne Saulīte.
Bažas par nākamo vēlēšanu IT risinājumiem radušās atsevišķiem CVK locekļiem, kuriem nav skaidrības, kāds tad risinājums tiks izvēlēts, kad to plānots nodrošināt, kā arī ir uzskats, ka par to šobrīd netiek runāts pietiekami daudz.
"Tas nav nekādā veidā jāsaprot kā iejaukšanās priekšsēdētājas kompetencē vai arī kā kaut kāda mēra opozīcija. Mums ir jāapstājas un jāsaprot, kur mēs esam. Un no tā mēs saprotam, kādi soļi un cik raitā tempā ir, kas ir jādara," norādīja CVK locekle, Augstākās tiesas tiesnese Marika Senkāne.
"Principā mēs redzam, ka tie jautājumi varbūt nerisinās tā, kā vajadzētu. Gan valdības līmenī, gan Iekšlietu ministrijas līmenī. Trūkst koordinācijas.
Eksperimentēt, protams, var uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, bet šeit ir izveidojusies situācija, un to jūs varat paprasīt arī ekspertiem, ka faktiski, būsim atklāti, ir apdraudētas arī pašvaldību vēlēšanas. Un tas vairs nav nekāds joks," teica CVK loceklis Ringolds Balodis ("Latvija pirmajā vietā").
Bez Senkānes un Baloža iesniegumu parakstījuši arī Zaļo un zemnieku savienības ieceltā Dzintra Kusiņa un "Stabilitātei!" frakcijas izvirzītā Katarina Ogorodņika.
Komentējot iesniegumu, CVK priekšsēdētāja Saulīte norādīja, ka sistēmu nodrošināšana nav vienīgi komisijas rokās.
CVK šoreiz jāstrādā kā koordinatoram starp Valsts kanceleju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.
"Šis [jautājums] ir bijis dienaskārtībā numur viens no pirmās dienas," piebilda Saulīte.
Komisijas locekļu iesniegumā Saulītei tika izteikts lūgums tuvākās nedēļas laikā sasaukt komisijas sēdi, kurā tiktu runāts tikai par šo problēmu. Tā notiks nākamajā ceturtdienā. Uz sēdi tiks aicināti arī citu valsts iestāžu pārstāvji.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Zviedrija maija vidū paziņoja, ka 2024. gadā plānotās EP vēlēšanas 27 dalībvalstīs notiks laika posmā no 6. līdz 9. jūnijam. Tā kā Latvijā vēlēšanas parasti tiek rīkotas sestdienā, tad EP vēlēšanu datums Latvijā varētu būt 2024. gada 8. jūnijs.
Saeima maija beigās atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, paredzot, ka nākamgad paredzētajās EP vēlēšanās tiks izmantots tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas nozīmē, ka vēlētāji varēs balsot jebkurā iecirknī. Koalīcijā pagājušajā mēnesī rada risinājumu, lai tas tā varētu notikt.
