Ārzemju mediji ziņās par Latvijas jaunievēlēto prezidentu izceļ ārlietu ministra pieredzi un homoseksualitāti

Par Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanām ārvalstu mediji raksta, virsrakstos izceļot divus aspektus: Edgara Rinkēviča ilggadējo pieredzi ārlietu ministra amatā un to, ka viņš būs pirmais Eiropas Savienībā atklāti homoseksuālais prezidents.

Viena daļa ārvalstu mediju ziņu virsrakstu norāda uz to, ka prezidenta amatā Latvijā ir ievēlēts pašreizējais ārlietu ministrs. Un virsrakstos, protams, tiek nosaukts Rinkēviča vārds un uzvārds. Piemēram, šādi vēsta vācu "Deutsche Welle", Igaunijas sabiedriskie mediji, ziņu aģentūra "Reuters", arī ukraiņu "Ukrainska Pravda" un vēl daudzi citi.

Savukārt otra daļa mediju virsrakstā ir izcēluši to, ka Latvijā prezidenta amatā ir ievēlēts pirmais Eiropas Savienībā atklāti homoseksuālais prezidents. Un šādi virsraksti savukārt ir atrodami tādās vietās kā ziņu aģentūrā "Bloomberg", raidsabiedrības BBC krievu redakcijas rakstā, amerikāņu "Fox News", Francijas "France 24" un vēl daudzos citos medijos.

Informācija par jauna prezidenta ievēlēšanu ārvalstu medijos ir izskanējusi, sākot no tepat blakus esošās Igaunijas un Lietuvas, līdz daudz tālākām zemēm, tostarp ASV un Ķīnai.

Par Rinkēviča ievēlēšanu ziņoja arī Krievijas propagandas mediji, piemēram, Krievijas 1. kanāls šo ziņu bija iepinis kopā ar ziņu par Rietumu atbalstu Ukrainai. Un neizklausījās, ka Rinkēviča ievēlēšana viņiem sagādātu prieku. Proti, tika citēta Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kas mudinājusi Rietumus dot Ukrainai tālas darbības rādiusa ieročus. Kā stāstīja kanāls, šāda retorika tagad tikai pastiprināšoties, un tam par iemeslu kļūšot tas, ka Latvijā prezidenta amatā ievēlēts Rinkēvičs. Kanāls izcēlis, ka Rinkēvičs ir homoseksuāls, un uzsvēris, ka viņš aicinājis Kijivu veikt triecienus Krievijā un Krievijas sagrāvi saucis par Latvijas stratēģisko prioritāti. Kārtējo reizi piesaukta arī leģionāru tēma, norādot, ka Rinkēvičs Briseles priekšā it kā esot tos aizstāvējis.

Tāpat Rinkēvičs jau neilgi pēc ievēlēšanas sāka saņemt apsveikumus sociālajos tīklos. Viņu sveikuši gan citu valstu prezidenti, citu valstu ārlietu ministri un citas amatpersonas.

Rinkēviču tviterī apsveicis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, sūtot sirsnīgus sveicienus patiesam Ukrainas draugam. Zelenskis pauda cerību par turpmāku ciešu abu valstu sadarbību un partnerību abu tautu labā, kopīgās brīvības un demokrātijas vērtību uzvarai, mieram Ukrainai un Eiropai.

Rinkēviču apsveicis, piemēram, arī bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kā arī pašreizējais prezidents Alars Kariss, kurš paudis cerību, ka drīz satiks Rinkēviču klātienē vizītē Igaunijā. Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda nodevis sveicienus.

Apsveikumi arī no Eiropas Savienības, proti, Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola, kura norādījusi, ka Eiropa turpina rēķināties ar Latvijas apņēmību un stingro atbalstu Ukrainai. Sveicienus un laba vēlējumus nosūtījusi arī Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska, rakstot, ka Rinkēvičs vienmēr bijis spēcīgs un lojāls baltkrievu tautas draugs.

Tāpat sveicēju vidū ir vairāku valstu esošie un bijušie ārlietu ministri. Viens no pirmajiem sveicējiem bija Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis. Viņš cerot uz tikšanos ar Rinkēviču Čehijā nākamā gada pasaules hokeja čempionāta laikā.

Sveicienu nodevis bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, kā arī pašreizējais ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, rakstot "sirsnīgi sveicieni manam Baltijas brālim". Tikmēr Igaunijas ārlietu ministrs Margus Cahknus paudis pārliecību, ka Rinkēviča kļūšana par prezidentu tikai stiprinās Igaunijas un Latvijas draudzību un sadarbību.

Sveiciens ienācis arī no ASV Valsts sekretāra Entonija Blinkena, kurš norādīja, ka Latvija ir augstu novērtēts NATO sabiedrotais. Viņš arī pauda cerību par abu pušu ciešās sadarbības turpināšanu. Rinkēviču apsveikuši arī vēl citi ārlietu ministri.

KONTEKSTS:

31. maijā Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" – balsīm.

Pēc prezidenta vēlēšanām premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA) – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos". 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti